Valdība nolēmusi, ka no vairākiem miljonāriem valsts atpirks zemi zem Biķernieku trases Rīgā Mežciemā. Summa pārsniedz 8 miljonus. Satiksmes ministrs TV3 raidījumam “Nekā personīga” apgalvo, ka tas bijis tikai ieredņu lēmums, lai gan pats mums nesen solīja, ka darījumu būtu iespējams noslēgt par krietni mazāku summu. Arī ierēdņi no savas atbildības atsakās, jo summu noteicis vērtētājs. Kā “Nekā personīga” noskaidroja, ministrija zemes īpašumu, piemēram, nacionalizēt vai atpirkt par valstij izdevīgāku summu nemaz nav vērtējusi.
60. gados Rīgā Biķernieku mežā top sacīkšu trase. Būvēšanā piedalījušies arī autosportisti. Tobrīd tā bijusi vienīgā Baltijā. 90.gados daļai no šīs teritorijas uzrodas vēsturisko īpašnieku mantinieki, kuriem valsts atdod zemi 18 hektāru platībā. Autosportists Andris Štāls, kurš tobrīd ir sporta funkcionārs, atceras, ka tā laika trases priekšniecības kļūda bijusi atteikties no sarunām ar zemju īpašniekiem. Ātri vien zeme mainījusi saimniekus.
Andris Štāls”: “Un tad viņi griezās pie (varbūt uzvārdus nenosaukšu) noziedzīga advokāta, kas ātri par dažiem simtiem latu visu to pārpirka kopā ar domubiedru grupu.”
Nekā personīga: “Kāpēc negribat nosaukt vārdus?”
Andris Štāls: “Es varu nosaukt – Vairis Brīze. Personāžs, kas ļoti tuvu parādās visās šais lietās. Jaunie saimnieki uzskrūvēja īres griestus. Biķernieku trase tika gatavota maksātnespējai. Brīze kļuva par administratoru vienlaicīgi savu klientu intereses aizstāvot. Stāvoklis bija ļoti, ļoti, ļoti smags.”
18 hektāri Biķernieku trases zemes nonāk uzņēmēju Igora Skoka, Gunta Rāvja un Andra Putāna rokās. Dažādām metodēm gadiem šantažēti trases apsaimniekotāji, ierobežojot tur būvniecību un sacensību norisi. Miljonāriem pieder zeme, kas stiepjas gar trasi. Uz tās atrodas arī daļa no tribīnēm, ko šo gadu laikā nav izdevies atjaunot. Trasei noteikts nacionālās sporta bāzes statuss un tas paglābis no miljonāru plāniem te būvēt mājas. Vairākas reizes viņi pieprasījuši sporta bāzes statusu atcelt, bet tas nav noticis. Trase nodota Ceļus Satiksmes drošības direkcijai, kurai vairākus gadus nav izdevies vienoties par zemes atgūšanu.
CSDD nolīgti vērtētāji aplēš, ka īpašuma cena varētu būt 3,9 miljoniem eiro. Miljonāri tam nepiekrīt. 2019.gadā valdība pieņem plānu zemi atpirkt. Satiksmes ministrs mums sola, ka iespējami dažādi scenāriji.
“Tas droši vien būs tirdzniecības objekts, tirgošanās objekts. Pašlaik vēl grūti pateikt, kāda būs galīgā cena, jo pēc valdības oficiālā lēmuma tiks sākts vērtēšanas process. Un tad piedāvāsim to cenu, kas valstij liksies izdevīga, un skatīsimies, kāda būs reakcija,” norāda Linkaits.
Vairāk kā 8 miljoni eiro. Tā ir summa, ko valsts gatavojas maksāt vairākiem miljonāriem, kuriem pieder zeme zem Biķernieku trases Mežciemā.
Pirms divām nedēļām Valdība vienojās, ka Biķernieku trases zemju atpirkšana valstij izmaksās pat vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā solīts iepriekš. Izvēlēta sarežģīta shēma, kā tas notiks. Sākumā naudu izmaksās no budžeta sadaļas, kas domāta neparadzētajiem gadījumiem. Pēc tam budžetā šīs naudas vietā ieskaitīs CSDD pēdējo divu gadu ieņemtās dividendes.
Jau nākamajā dienā pēc lēmuma Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Ina Šteinbuka raksta Saeimas budžeta komisijai un Finanšu ministram vēstuli, kurā apšauba steigu un veidu, kā tas noticis.
“Pirmkārt, Biķernieku sporta bāzes pārņemšana valsts bilancē nav neparedzams un steidzams pasākums, par to jau bijušas diskusijas vairāku gadu garumā. Līdz ar to, naudas piešķiršanai šim pasākumam būtu jānotiek izmantojot ierasto budžeta procesu. Otrkārt, valsts šobrīd ir sarežģītā situācijā ar vairākiem izaicinājumiem, kas prasa lielus budžeta līdzekļus. Latvijā jau pagājušajā gadā bija viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES, arī šogad tiek prognozēts viens no lielākajiem deficītiem ES. Šādos apstākļos nebūtu pieļaujama budžeta līdzekļu piešķiršana pasākumiem, kam nav tiešas saistības ar neparedzētu ārkārtas situāciju, izmantojot ārkārtas budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību,” pauž Šteinbuka.
Finanšu ministrs Jānis Reirs norāda: “Šinī gadījumā mūsu galvenais uztraukums bija, lai nebūtu līdzekļi no budžeta pa tiešo iesaistīti un praktiski konstatējot faktu, ka tas nav tā, tad arī saskaņojām.Bet tas ir no CSDD peļņas, un tas vistiešākajā mērā ir visu iedzīvotāju, kuri iet tehnisko apskati, samaksāta nauda.Praktiski tādi darījumi ir bijuši arī iepriekšējās reizēs un praktiski no uzņēmuma peļņām ir veiktas investīcijas, kas ir saistītas tieši ar šo uzņēmumu darbu.”
Kāpēc miljonāriem agrāk solīto 3 miljonu vietā valsts gatavojas maksāt vairāk nekā 8 miljonus, Satiksmes ministrs pateikt nevarot, jo lēmumu pieņēmuši ierēdņi: “Projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumos ir aprakstīts viss process sākot ar 19. gadu, kā tas viss ir gājis.”
Nekā personīga: “Jā, izlasīju rūpīgi, bet sākumā bija doma, ka tie ir kādi 3 miljoni. Vai mazliet vairāk, bet ne tik daudz. Uzņēmēji prasīja vairāk un neatkāpās no savām prasībām?”
Tālis Linkaitis: “Nemāku teikt, neesmu bijis procesā iesaistīts.
Nekā personīga: “Bet kurš veda sarunas?”
Tālis Linkaitis: “Tā ir šī nekustamo īpašumu vērtēšanas komisija.
Nekā personīga: “Kas ir šie cilvēki tajā komisijā?”
Tālis Linkaitis: “Ministrijas ierēdņi.”
Nekā personīga: “Bet kāds viņiem no ministrijas bija dots uzdevums? Noslēgt vienošanos vai panākt jebkādu vienošanos, neraugoties uz summu?”
Tālis Linkaitis: “Nekādi uzdevumi nav doti. Ir Ministru kabineta ziņojums, kas apstiprināts 2019.gada decembrī, tas ir vienīgais politiskais lēmums šajā sakarā. Ka mums ir jātiek vaļā no šiem privātajiem zemes īpašniekiem Biķernieku trasē, kas terorizē apsaimniekotājus un traucē trases normālu attīstību.”
Ar valdības lēmumu uzņēmējs Igors Skoks un ar Gunta Rāvja ģimeni saistītā SIA “Grif 28” katrs saņems 3 miljonus 246 tūkstošus eiro. SIA “Resursi”, kas pieder Andrim Putānam kā arī Mārtiņam un Uldim Brīzem – vairāk kā pusotru miljonu eiro. Vēl kopumā 17 000 tiks samaksāti par uz zemes augošajiem kokiem.
Guntis Rāvis, kura vārds saistīts ar tā saucamo būvnieku karteļa lietu, savu firmu, kam pieder daļa no Biķernieku trases, nodevis dēlam. Uzņēmums reģistrēts adresē, kur atrodas arhitektu birojs. Tas esot telpu nomnieks. Par tām atbildīgā esot kāda Ramona. Uzņēmumu reģistrā firmas “Grif 28” īpašniekos un valdē atrodama Ramona Burtniece, kura pēc preses ziņām savulaik bijusi uzņēmēja Rāvja draudzene. Viņa lietu komentēt nevēlējās. Igors Skoks apgalvoja, ka par darījumu esot neapmierināts.
Zemju vērtējumu Satiksmes Ministrijas uzdevumā veikusi kompānija SIA Grant Thornton Baltic. Tas izmaksājis vairāk kā 10 tūkstoš eiro (10890 euro). Ministrijā mums apstiprina, ka nav izskatīti citi rīcības varianti kā tikai noteikt zemes tirgus vērtību un censties vienoties par to ar īpašniekiem. Nav apsvērta arī iespēja zemi sabiedrības interesēs nacionalizēt. To būtu iespējams izdarīt ar Saeimas balsojumu, ja īpašnieki darījumam nepiekristu.
Starp citu no nākamā gada arī mainās likumdošana, kas būtiski mainīs darījumus, kas saistīti ar dalīto īpašumu. Šo likumu potenciāla ietekme uz Biķernieku trases lietu neesot ņemta vērā. Ministrija tikai vadījusies no vērtētāju piedāvātās summas un tā, lai tiktu ievērots likums par zemes atsavināšanu. Valsts sekretāre mums apstiprina, ka īpašnieki pretenzijas pret piedāvāto summas apmēru neesot cēluši.
Nekā personīga: “Jūsuprāt, ministrija izdarīja maksimāli pašu labāko, ko varēju attiecībā uz šo zemes iegādes darījumu izdarīt, izvērtējot pilnīgi visas versijas?”
Ilonda Stepanova: “Ministrijai uzdevums bija vērtēt šo zemes iegādes darījumu, izejot no tā, ko nosaka likums. Mēs esam izpildījuši to, ko likumus ir noteicis un attiecīgi esam, tātad pie šī te rezultāta nonākuši.”
Nekā personīga: “Likumus izpildīts, jautājums, vai tā ir izdevīgākā versija valstij.”
Ilonda Stepanova: “Nu droši vien, ka izdevīgāka versija būtu bijusi, ja kaut kādus gadus atpakaļ CSDD būtu, piemēram, izdevies vienoties ar šiem īpašniekiem. Droši vien, ka tas būtu varbūt bijisi izdevīgāk. Bet tā kā ilgstoši gadu gadiem šis risinājums nekāds nav bijis, nu tad acīmredzot šis bija tas vienīgais šobrīd veids, kādā to rezultātu mēs varējām sasniegt. Ja mēs vēlamies, lai šī Biķernieku trase tomēr kaut kā attīstās arī tālāk.”
Nekā personīga: “Ja nekļūdos, nākamgad mainās likumdošana, kas attiecas uz dalīto īpašumu Latvijā. Un, ja mēs būtu pagaidījuši līdz 2023. gada sākumam, ko tas mainītu.”
Ilonda Stepanova: “Ziniet, tad tas droši vien ir detalizētāk jāskatās, bet man liekas, ka šī te dalītā īpašuma pamatā tomēr attiecas lielākā mērā uz daudzdzīvokļu mājām un zemi zem šīm daudzdzīvokļu mājām. Un tie nosacījumi, kādā veidā daudzdzīvokļu māju īpašnieki var izpirkt šo zemi.”
Nekā personīga: “Jautājums, vai komisijā vispār tam pievērsa uzmanību un to izpētīja? Vai, pagaidot dažus mēnešus, valstij nebūtu kāds trumpis vairāk rokās, runājot ar šiem uzņēmējiem.”
Ilonda Stepanova: “Es pieņemu, ka tas nebija šīs komisijas uzdevumus un šī komisija tiešām sāk strādāt jau 2020. gadā.”
Andris Štāls: “Tas viss tika nopirkts par kapeikām. Un tagad nopelnīta liela nauda. Ceru, ka tā nauda nedos viņiem laimi.”
Nekā personīga: “8 miljoni jums šķiet adekvāta summa, par to? Varbūt nevajadzēja valstij vienkārši to zemi pārņemt?”
Andris Štāls: “Ja būtu iespējams, viņa to būtu darījuši. Jo tajā brīdī, kad es no tā visa atgāju, mēs jau vēl ar CSDD cilvēkiem runājām, ka vajadzētu mēģināt tomēr nacionalizēt un pārņemt. Es saprotu, ka tas bija ļoti, ļoti gudri sastādīti visi šie līgumi. Ļoti gudri viss izdarīts, ka nebija iespēja. Mēs vēl mēģinājām skraidīt pa Latviju, piedāvā citas zemes vietā uz maiņu, lai tā mēģinātu kaut ko nopirkt, kaut ko izdarīt. Tas viss tika noraidīts, jo svarīgi jau tā lokācija un tā dārgā vietā.”
Starp citu Linkaita partijas biedra vadītā Tieslietu ministrija vairākkārt iebildus tam, ka Satiksmes ministrijas gatavotie dokumenti par plāniem zemes atpirkt ilgu laiku bijuši ar ierobežotu pieejamību. Satiksmes ministrija to skaidroja ar datu aizsardzību. Gala lēmums par valdības pieņemto soli zemes pirkt vēl jāpieņem Saeimai. Tuvāko nedēļu laikā par to plānots runāt parlamenta Budžeta komisijā.
Foto: Valsts kanceleja
1,277 skatījumi