Uzturot divas galvenās prasības – par valdības dokumentos solītu un iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu, kā arī par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padome pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu sākot ar 19. septembri organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku.
Lai gan pēc Padomē notikušajām diskusijām ar izglītības ministri Anitu Muižnieci ir radusies zināma cerība par kompromisu iespējamību, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: līdzšinējās bēdīgās pieredzes mācīta, pedagogu saime nav gatava paļauties uz mutiskiem solījumiem, tādēļ streiku varēs novērst tikai reāli valdības lēmumi.
Pamatojoties uz LIZDA priekšsēdētājas Ingas Vanagas sniegto informāciju par pēdējo trīs gadu laikā veiktajām aktivitātēm, lai nodrošinātu pedagogiem cienīgu darba algu un sabalansētu darba slodzi, kā arī uz LIZDA 2022. gada 16. jūnijā organizētā piketa nesekmīgajiem rezultātiem, tāpat arī pamatojoties uz LIZDA Padomes 2022. gada 20. jūnija sēdes lēmumu un uz LIZDA arodorganizāciju priekšsēdētājiem iesūtītajiem lēmumiem par reģionālo organizāciju atbalstu streika organizēšanai, LIZDA Padome šodien lēmusi:
Organizēt izglītības un zinātnes nozares darbinieku streiku, pieprasot:
Izglītības likuma 53.panta trešās daļas izpildi, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.
Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada 1.septembra, valdībai, paredzot finansējumu 2023.gada un vidēja termiņa budžeta projektā;
Darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem no 2023. gada.
Tāpat Padome lēmusi:
Izveidot LIZDA streika komiteju, ko vadīs I. Vanaga, kas organizēs streiku un pārstāvēs arodbiedrības biedru intereses streika sarunās ar nozares pārvaldes institūciju un valsts amatpersonām. No 24. augusta līdz 7. septembrim tiks organizēts izlīgšanas komisijas darbs ar IZM par LIZDA prasībām un, ja rezultāts tajā būs neapmierinošs, Padome nolēma organizēt beztermiņa streiku no 19. septembra, pamatojoties uz Streika likuma 11.panta otro daļu un Darba strīdu likuma 15.panta piekto daļu.
Streika forma būs izglītības un zinātnes darbinieku darba pārtraukšana, neveicot darba pienākumus, kamēr tiek panākta LIZDA streika prasību izpilde, ar mērķi pievērst atbildīgo valsts amatpersonu un sabiedrības uzmanību kritiskajai nevienlīdzības situācijai nozarē un panākt augstāk minēto streika prasību izpildi. Streiku vienlaikus uzsāks visu pakāpju pedagogi visos Latvijas reģionos. Streika vieta būs pēc katra streikotāja ieskatiem.
Jāpiebilst, ka, gatavojoties beztermiņa streikam, LIZDA birojs prasīs vienošanos ar IZM, saskaņā ar Streika likuma 28. pantu par darba samaksas izmaksu streika laikā darbiniekiem, kas piedalās streikā, un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par šiem darbiniekiem
Jāsalīdzina ar labākajiem piemēriem
Uzrunājot LIZDA Padomi, A. Muižniece vakar atgādināja: ar šī gada 1. septembri pedagogiem ir paredzēts minimālais atalgojums 900 euro apmērā (970 euro pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem) un valdība ir akceptējusi plānu katru nākamo gadu šo likmi palielināt par 8.4%. Attiecīgi vispārējās izglītības pakāpē atalgojuma zemākais līmenis būs 976 euro 2023. gadā, 1058 (2024.) un 1147 (2025.) Savukārt pirmsskolā 1141 euro 2023. gadā, 1312 (2024.) un 1483 euro (2025.) Tai pat laikā ministre arī neslēpa, ka 99% Latvijas pedagogu jau patreiz saņemot atalgojumu stipri virs zemākās likmes. Valsts Ieņēmumu dienesta dati par šā gada maiju apliecinot, ka pedagogi vidēji saņem 1111 euro mēnesī, kas 40 darba stundu ekvivalentā esot 1348 euro. Ministre nenoliedza, ka, saskaņā ar Izglītības Attīstības pamatnostādnēm, šim atalgojumam tik tiešām būtu bijis jābūt lielākam, taču politiķe mudināja šo summu salīdzināt kaut vai ar valstī noteikto minimālo algu uz kuras fona pedagogu algas nemaz neliekoties tik nepietiekamas. Arodbiedrība šādu ministres pozīciju gan kategoriski noraidīja, uzsverot: pedagoga amats ir viens no nozīmīgākajiem ikvienas valsts nākotnei, tādēļ skolotāju algas ir jāsalīdzina ar pašiem labākajiem, nevis vispiezemētākajiem piemēriem.
LIZDA gatava vērsties pie finanšu ministra
Oponējot arodbiedrības pārmetumiem par kavēšanos pieņemt iepriekš solīto pedagogu darba algas grafiku, nozares ministre taisnojās: vēlēšanu gadā jebkuri aizejošās valdības solījumu varot izrādīties populistiski, jo jaunajam Saeimas sasaukumam un valdības sastāvam neesot nekādu pienākumu ievērot aizejošā Ministru kabineta ieteikumus. Līdz ar to nozares ministre pedagogiem patreiz varēja solīt tikai to, ka algu grafiks vidējam termiņam tiks apstiprināts līdz šā gada nogalei.
LIZDA gan iestājas par to, ka aizejošajai valdībai esot jāuzņemas atbildība pašai par saviem solījumiem. “Darba algu grafiku ir jāpieņem patreizējai valdībai un tas ir jāizdara līdz 31. oktobrim. Likums taču ir spēkā! Valdībai ir jāpilda savi solījumi! Šī valdība pieņēma Izglītības attīstības pamatnostādnes un tagad notiek ļoti liela norobežošanās pašiem no saviem lēmumiem. Kāda ir šīs valdības atbildība? Iepriekšējais grafiks ir beidzies. Kas un kad izstrādās vidējā termiņa grafiku? Ministres solītais decembris jau būs krietni aiz brīža, kad tiks pieņemts nākamā gada valsts budžetu,” pauda I. Vanaga.
Jāatgādina, ka šī valdība ir akceptējusi Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas nosaka, ka pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023. gada 1. septembra, paredzot finansējumu 2023. gada un vidēja termiņa budžeta projektā.
A. Mūrniece gan oponēja, ka visi jautājumi par nākamā gada budžetā iekļaujamajiem principiem un summām esot Finanšu, nevis Izglītības ministrijas kompetence. “ Tā vairāk ir saruna ar finanšu, nevis izglītības ministru. Aicinu arodbiedrību nākt mums talkā, jo, kad runā viens ministrs, īpaši pirmsvēlēšanu gadā – tas nav tik efektīgi kā kopā ar sociālajiem partneriem.” Šo ideju atbalstīja arī Inga Vanaga, uzsverot, ka pedagogi nealkst spert radikālus soļus un streiks nekādā gadījumā nav pašmērķis. “Mēs esam gatavi nākt palīgā un pārliecināt finanšu ministru par pedagogu prasību pamatotību,” cerību uz kopīgiem kompromisiem pauda LIZDA vadītāja.
Slodzes sabalansēšanu būtu jāvirza raitākos tempos
Gatavību meklēt kopsaucējus nozares ministre apliecināja arī diskusijā par sabalansētas darba slodzes noteikšanu pedagogiem. Ministre pauda, ka kopš pavasara pie šī jautājuma jau strādā darba grupa, kas cenšoties ņemt vērā ļoti daudzas atšķirīgas vēlmes. Rezultāts esot piedāvājums sabalansēt pedagogu darba slodzi pēc formulas 60 pret 40 līdz 2028. gadam, katru gadu šo proporciju kāpinot par 2 procentpunktiem. LIZDA gan akcentēja, ka tik lēns darba slodzes sakārtošanas grafiks nav pieļaujams, jo jau patreiz vakanču daudzums izglītības nozarē esot nesamērīgs un valsts līdz šim esot bijusi ļoti kūtra, lai šo situāciju uzlabotu. Arī IZM piekrīt, ka sabalansēta darba slodze ir vitāli svarīga un netiek noliegtas iespējas šo jomu sakārtotu pēc iespējas ātrāk. Tādējādi A. Mūrniece LIZDA Padomes sēdē apliecināja gatavību šo problēmu mēģināt risināt ātrāk nekā 6 gadu periodā. Tāpat, lai profesijai piesaistītu jaunos speciālistus un tādējādi risinātu vakanču problēmu, IZM sola mērķstipendiju ieviešanu pedagoģijas studentiem 280 euro apmērā, tāpat arī esot iespējama atgriešanās pie mācību kredītu dzēšanas jaunajiem pedagogiem pēc skolā nostrādāta perioda un arī līdzmaksājumu sadaļa maksas studentiem.
Iezīmē pozitīvas tendences
Savas uzrunas noslēgumā A. Muižniece ar LIZDA Padomi dalījās arī ar vairākām pozitīvām ziņām. Tā jaunajā mācību gadā ir apņemšanās pamatā strādāt klātienē. “Un pat galējā situācijā, ja būs jauns nezināms Covid vīrusa variants, tāpat mācīsimies klātienē. Drastiskāki lēmumi par masku lietošanu un īslaicīgām attālinātām mācībām tiks pieņemti tikai tad, ja konkrētajā mācību iestādē būs kāds lokāls uzliesmojums,” solīja ministre. Tāpat viņa pauda, ka jaunajā mācību gadā pedagogiem vairs netikšot noteikta obligātas vakcinācijas prasība.
Foto: Saeimas kanceleja
1,231 skatījumi