Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas jautājumiem, 16. jūnijā rīkoja nozares darbinieku piketu pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas, pulcējot vairāk kā 2600 dalībnieku.
Lai gan piketa laikā notika tikšanās ar Saeimas un valdības vadību, tomēr tās nenesa cerēto rezultātu, tādēļ, nesaņemot no politiķiem stingru solījumu rast tūlītējus kompromisus pedagogiem būtiskajos jautājums, šodien arodbiedrības Padome vienbalsīgi lēma uzsākt streika procedūru.
LIZDA nozares ministrijai un valdībai nemainīgi izvirza trīs galvenās prasības:
1) Pedagogu darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023. gada;
2) Sabalansētas darba slodzes nodrošināšana;
3) LIZDA priekšlikumu un iebildumu ņemšana vērā par MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagoga darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (turpmāk – MK noteikumu projekts), lai nodrošinātu pārskatāmu, pārdomātu un godīgu pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmu.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķu nespēja šo protestu laikā rast kompromisu un pildīt LIZDA prasības parādījusi lēmējvaras “īsto attieksmi”. Sekojoši no septembra plānots sākt beztermiņa streiku, par kuru šodien vienbalsīgi lēma LIZDA padome. Arodbiedrība uzsver, ka tas nebūs brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu termiņu, bet gan turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.
Foto: Saeimas kanceleja
1,145 skatījumi