Vides pārraudzības valsts birojs ir neliela iestāde, ar kuru jāsaskaras jebkuram uzņēmumam, kad vēlas celt rūpnīcas, darbināt hidroelektrostacijas, apsaimniekot atkritumus vai būvēt vēja parkus. Gadiem ilgi šo biroju tiesās pārstāvējis advokāts Jānis Vaits. Viņš ierauts Siguldas sporta centra kukuļošanas skandālā un pret viņu celta apsūdzība krimināllietā. Taču iestādes no sadarbības nav atteikušās, pielāgojot iepirkumu noteikumus tā, lai advokāta darbību apturējušais Vaits varētu turpināt tajos uzvarēt.
TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka 2016. gada nogalē tika pabeigta astoņus miljonus eiro vērtā Siguldas sporta centra būvniecība. Apmeklētājiem durvis tas vēra vairākus mēnešus vēlāk, jo objektu nekādi neizdevās nodot ekspluatācijā. Pašvaldības nolīgtajam būvuzraugam – uzņēmumam “Jurēvičs un partneri” – bija bažas par konstrukciju drošību. Katru reizi, kad būvnieki tās novērsa, radās jaunas. Būvniecības uzņēmums ”Bildberg” vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), apgalvojot, ka būvuzraugs Māris Jurēvičs no firmas prasīja naudu, lai objekta pabeigšanai vairs nebūtu šķēršļu. Daļu no summas viņš prasīja segt, apmaksājot advokāta Jāņa Vaita izrakstītus rēķinus.
Prokurors Arvis Miglāns sacīja: “Tika pieprasīti 100 000. 46 000 tika nodoti, kad Jurēviču aizturēja par prettiesisku labuma pieņemšanu.”
Šajā lietā ir celta apsūdzība Jānim Vaitam par grāmatvedības dokumentu viltošanu, jo daļu no naudas Jurēviča kungs gribēja saņemt pārskaitījuma veidā.
To apstiprina lietā esošās īsziņas, telefonsarunas un citi pierādījumi. Taču vairāk nekā trīs gadu laikā lieta joprojām pirmās instances tiesā nav izskatīta. Šogad aprīlī un maijā apsūdzētie pieprasīja pierādījumu pārbaudi, kā dēļ bija jāatliek sēde. Tad atteicās liecināt, jo nebija sagatavojušies.
“Pilnīgi bezjēdzīgi. Likumdevējs izdara visādas izmaiņas, lai nevilcinātu šos procesus, bet šodienas tiesas sēde bija tāds piemērs, ka laiki mainās, bet cilvēki paliek tie paši, ko es varu teikt,” pauda Miglāns.
Jānis Vaits advokāta zvērestu nodeva pirms 20 gadiem. Viņa pirmie publiski zināmie klienti bija mazo HES asociācija. Savas premjerēšanas laikā Vaitu nolīga arī Indulis Emsis. 2010. gadā, kad Vides ministriju vadīja Emša partijas biedrs Raimonds Vējonis, tās pakļautībā esošais Vides pārraudzības valsts birojs ar Vaitu noslēdza juridisko pakalpojumu līgumu. To atkārtoja katru gadu līdz pat 2016. gadam. Vaits iepirkumā bija vienīgais pretendents.
Paralēli Vides pārraudzības birojam Vaits tiesā pārstāv mazos HES, kas tiesājas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Satversmes tiesā apstrīdēja Subsidētās enerģijas nodokli.
Vaits norādīja: “Līdz šim nevienā gadījumā nav bijis interešu konflikts. Visos gadījumos, kad esmu ticis uzrunāts pakalpojumu sniegšanai, kur ir iesaistīts kāds no maniem klientiem, tai skaitā Vides pārraudzības valsts birojs un Dabas aizsardzības pārvalde, esmu atteicis pakalpojumu sniegšanu.”
Pēc kriminālprocesa ierosināšanas 2017. gada rudenī Vaits apturēja savu advokāta darbību. Vides pārraudzības valsts birojs ar viņu pārtrauca sadarbību. Iestāde iepirkumā bija iekļāvusi prasību, ka pretendentam jābūt zvērinātam advokātam. Vaits šai prasībai vairs neatbilda.
2020. gadā Vides pārraudzības birojs izsludināja jaunu juridisko pakalpojumu konkursu. Tajā vairs nemeklēja advokātu, bet gan uzņēmumu, kurā strādā speciālists ar jurista kvalifikāciju. Iepirkumā tika izvirzītas ļoti specifiskas prasības pieredzei, kuru cilvēks, kas nav pārstāvējis tieši šo valsts iestādi, nekur citur iegūt nevarētu.
Vienīgais pretendents bija Vaita firma “FairLEX”. Iestāde atkal ar viņu noslēdza līgumu par 42 000 eiro.
Vides pārraudzības valsts biroja direktore Daiga Avdejanova sacīja: “Viņš nodrošina iestādes pārstāvību tiesās, izskata mūsu dokumentus, dokumentu projektus atbilstoši, vai tiek ievērota juridiskā tehnika un pareiza normatīvo aktu piemērošana un interpretācija.”
Daiga Avdejanova pirms pusgada sēdās Vides pārraudzības valsts biroja vadītājas krēslā. Viņai ziņas par iestādes jurista apsūdzību krimināllietā ir jaunums.
“Pēc jūsu informācijas es pārskatīju publiski pieejamo informāciju, un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju es saprotu, ka tie ir tādi seni notikumi. Mēs sludināsim atkal šo te konkursu publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, un nodrošināsim visas prasības konkurencei un vienlīdzīgiem, taisnīgiem apstākļiem. Ļoti skatīšos arī pie iepirkuma nolikuma, kādas prasības mēs izvirzīsim. Nolikums ir vispārīgāks jāveido, tāds ir mans redzējums. Ne tik specifisks, lai to brīvo konkurenci nodrošinātu,” pauda Avdejanova.
Vaita līgums ar šo biroju beigsies šomēnes. Taču vēl vairākus gadus turpināsies viņa 2020. gadā noslēgtā vienošanās ar vēl vienu vides nozares valsts iestādi – Dabas aizsardzības pārvaldi. Arī to, ka Vaits paralēli sniedzis pakalpojumus vēl citviet, Avdejanova nav zinājusi. Tas ir svarīgi tādēļ, ka Vides pārraudzības biroja pienākumos ir arī Dabas pārvaldes uzraudzīšana.
Daiga Avdejanova: “Šobrīd mums ir viena sūdzība par Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtu lēmumu, ko mēs izskatīsim. Ja jūs man tādu informāciju sniedzat, es skatīšos, vērtēšu.”
Nekā Personīga: “Šādā situācijā, ja viņu iesaistītu, tad tas būtu zināms interešu konflikts.”
Daiga Avdejanova: “Jā, protams.”
Nekā Personīga: “Viņš ir jūs informējis, ka viņš ir arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi slēdzis līgumu?”
Daiga Avdejanova: “Konkrēti mani – nē. Šo faktu pārbaudīšu un pārliecināšos, vai tā tas ir, un tad mēs skatīsimies šo sadarbību un iesaisti. Kurā pusē [viņš strādā], jāsaka tā. Un kāds ir arī tas darba apjoms saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi?”
“Atbilstoši iepirkumam un tehniskajai specifikācijai, kas bija publiski pieejama, mēs iepirkām tos pakalpojumus, kas saistīti ar mūsu darbības jomu. Tie ir tādi padziļināti vides un dabas aizsardzības jautājumi, sugu biotopu aizsardzība, jautājumi, kas skar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, jo Dabas aizsardzības pārvalde apsaimnieko diezgan ievērojamus nekustamos īpašumus valstī, arī pārstāvniecība tiesvedībās,” sacīja Andris Širovs, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā.
Dabas aizsardzības pārvalde 2014. gadā nolīga Vaitu kā advokātu. Šobrīd aktuālais līgums slēgts ar viņa firmu uz pieciem gadiem. Par Vaita statusu krimināllietā pārvalde neesot zinājusi.
Nekā Personīga: “Ja viņš tiek notiesāts un tiek algots no Dabas aizsardzības pārvaldes, vai tas nedraud ar reputācijas risks.”
Andris Širovs: “To mēs vērtēsim, kad šis notiesājošais spriedums stāsies spēkā. Vai tas skar reputācijas riskus, varbūt, iespējams, nedaudz jā, bet es teiktu no praktiskās pieredzes, ka tas, ka pret kādu juristu uzsākta tiesvedība, nepadara viņu par dumjāku.”
Sākotnēji Vaits piekrita intervijai, taču vēlāk vairs nevarēja atrast tai laiku. Rakstiskā atbildē viņš uzsver, ka Vides pārraudzības birojā nav iesaistījies tādu lietu vērtēšanā, kurās rastos interešu konflikts ar viņa pienākumiem Dabas aizsardzības pārvaldē.
Jurists noraida bažas, ka Siguldas kukuļošanas skandāls varētu mest aizdomu ēnu par korupcijas riskiem viņa apkalpotajās valsts iestādēs, jo neviens lēmums tiesā par prrettiesisku nav atzīts.
Vaits uzsver, ka pret sevi celto apsūdzību uzskata par nepamatotu. Tā kā ikviens uzskatāms par nevainīgu, kamēr nav notiesājoša tiesas sprieduma. Tāpēc, turpinot pārstāvēt valsts iestādes, viņš nesaskata ētikas pārkāpumu. Kā piemērus, kad pēc apsūdzības sekojis attaisnojošs spriedums, viņš min lietas pret Saeimas deputātiem Juri Jurašu un Ati Zakatistovu.
1,547 skatījumi