Ukrainas Aizsardzības ministrija pirms mēneša publiskoja vairāku simtu Krievijas spiegu vārdus. Divi no viņiem pirms dažiem gadiem Latvijā uzdevušies par Krievijas armijas apakšpulkvežiem un apmeklējuši mūsu militāros objektus. Viņi te bija ieradušies EDSO vizītēs, kas domātas, lai valstis veicinātu savstarpēju uzticību.
Marta beigās Ukrainas Aizsardzības ministrijas militārais izlūkdienests publicēja sarakstu ar 620 vārdiem. Ukraina izpētījusi, ka šie cilvēki ir Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieki, kas darbojas Eiropā. Publicēti viņu telefonu, pases numuri un citi personas dati. Viņu reģistrētā dzīvesvieta ir FSB centrālais ofiss Lubjanka. Ar piesegpasēm un mainītām identitātēm šie aģenti turpina strādāt FSB labā .
Nopludinātajā FSB darbinieku sarakstā ir arī Ruslans Annenkovs un Deniss Gorlačovs. Viņi 2017. un 2018. gadā ir bijuši Latvijā, uzdodoties par Krievijas armijas apakšpulkvežiem, un apmeklēja Latvijas armijas bāzes.
“Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, šie abi virsnieki ir bijuši Latvijā EDSO Vīnes dokumenta tā saucamās inspekcijas ietvaros. Attiecīgi ir piedalījušies inspekcijā, kurā ir apmeklējuši Ādažu, Lielvārdes un vēl dažas citas militārās bāzes,” pauž Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Pēc EDSO noteikumiem, gada laikā Krievija Latvijā drīkst ierasties vienā novērtējuma vizītē un trīs bruņojuma kontroles inspekcijās. To oficiālais mērķis ir ļaut pārbaudīt, vai Latvijā nenotiek slepenas militāras mācības un vai militārās ziņas, ko Latvija sniegusi, atbilst patiesībai. Šādas tiesības valstīm piešķir 2011. gada EDSO Vīnes vienošanās.
EDSO ir augsti cienīta organizācija ar lielu uzticības kredītu. Zem tās karoga valstis viena pie otras sūta novērotājus pārbaudīt vēlēšanu godīgumu, cilvēktiesību un preses brīvības principu ievērošanu. EDSO dodas uzraudzīt karstos punktus, un tās ziņojumi tiek uzskatīti par neatkarīgiem.
“Mērķis ir radīt uzticību, un radīt uzticību tādā veidā, ka tu aizbrauc un saproti, ka pretējā puse negatavojas, tu radi tādu atvērtības sajūtu. Jau kopš 2013. gada vai pat agrāk mēs sapratām, ka Krievija šī Vīnes dokumenta garu ir mainījusi, daudzas lietas tiek slēptas,” sacīja Garisons.
1974. gadā dzimušais Deniss Gorlačovs kopā ar vēl trim personām Latviju apmeklēja 2017. gada novembrī. Bruņojuma kontroles inspekcija ilga četras dienas. Tā apmeklēja Rīgu, Ādažus un militāros objektus Latvijas centrālajā daļā. Kā ierasts oficiālās vizītēs, dalībnieki draudzīgi fotografējās. Kamera fiksēja arī Gorlačovu.
Ukrainas publiskotie dati ļauj Krievijas reģistros vienkārši un ātri noskaidrot virkni detaļu par spiega personīgo dzīvi – e-pasta adresi, faktu, ka 2015. gadā viņš par 2,6 miljoniem rubļu iegādājās trīs gadus vecu “Mercedez Benz” markas auto brūnā krāsā, auto numuru, sociālā tīkla Telegram profilu. Tajā Gorlačovs ievietojis Betmena filmu tēla Džokera foto.
Arī 1980. gadā dzimušais Ruslans Annenkovs Latvijā ieradās bruņojuma kontroles inspekcijā. 2018. gada novembrī viņš te pavadīja četras dienas. Oficiālā informācija liecina, ka arī tad krievu delegāciju interesēja Lielvārdes lidlauks un bāzes Latvijas centrālajā daļā. Kopā ar pārējiem delegācijas pārstāvjiem arī Annenkovs iemūžināts vairākās fotogrāfijās.
Krievijas reģistros atrodami Annenkova dati rāda, ka viņš vismaz līdz 2020. gadam brauca ar baltu “Mitshubishi Pajero”. Tad to izlika pārdošanā un FSB virsnieka automašīnas bildes aizvien pieejamas internetā. Tāpat zināms, ka viņa mašīna 2017. gadā Rjazaņas apgabalā iekļuva avārijā, zināmi stāvlaukumi Maskavas centrā, kur auto regulāri parkojas, vairāki telefona numuri, kas tiek izmantoti autostāvvietas apmaksai.
Žurnālists un tagad politiskais darbinieks Edvards Lūkass vairākus gadu desmitus pētījis Krievijas specdienestu darbu un metodes. Tas, ka detaļas par FSB virsnieku dzīvi ir tik viegli atrodamas, liecina par šo dienestu darba slikto kvalitāti vai pārgalvīgu bezrūpību.
“Tas rāda, cik slikti pārvaldīta un korumpēta ir Krievija. Ja cilvēki no ārpuses, bez rīkiem, kas ir pieejami valsts pārvaldei, spēj atrast šādas detaļas, tad iedomājieties, cik daudz ir spējušas noskaidrot NATO valstis ar visiem rīkiem, kas ir to rīcībā,” sacīja pētnieks Edvards Lūkass.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka Krievijas izlūkdienestu klātbūtne zem EDSO lietussarga organizētajās inspekcijās, dienestiem Latvijā ir zināma. Tāpat Krievijas vēstniecībā ir amati, kas kalpo tikai spiegu piesergšanai. Jānis Garisons ir pārliecināts, ka arī citās Krievijas armijas vizītēs ir piedalījušies izlūkdienestu virsnieki.
Garisons sacīja: “Šādiem pasākumiem vienmēr tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Es domāju, ka risks parasti rodas nevis no šādiem pasākumiem, kas notiek pietiekami kontrolēti. Risks drīzāk rodas no pasākumiem kā dažādām starptautiskām konferencēm, kur tiek arī infiltrēti izlūkdienestu darbinieki.”
Inspekcijas laikā delegācija var izvēlēties maršrutu, kādā vēlas apskatīt situāciju no gaisa. Latvijas pusei šķita savādi, ka Krievijas delegācija prasīja lidot pāri ne tikai militāriem, bet arī stratēģiski svarīgiem civiliem objektiem, piemēram ostām.
Risks, ka Annenkovs, Gorlačovs vai citi inspekcijās pabijušie uzzinājuši militārus noslēpumus, ir zems. Šajās vizītēs netiek rādīti Latvijā izvietotie sabiedroto spēki un tehnika. Valsts drošības dienests uzskata, ka tieši NATO spēki Krievijas spiegus interesē visvairāk.
“Pašlaik, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar to saistīto saspīlējumu Krievijas un Rietumvalstu attiecībās, Krievijas specdienesti ir īpaši ieinteresēti iegūt informāciju par Latvijas un tās Rietumu partneru plānotajiem un īstenotajiem atbildes pasākumiem Krievijas izvērstajai militārajai agresijai pret Ukrainu, kā arī sabiedrības attieksmi pret notikumiem Ukrainā. Izlūkaktivitāšu vēriena ziņā no Krievijas specdienestiem pret Latviju aktīvāk darbojas FSB,” pauda Valsts drošības dienests.
Arī Satversmes aizsardzības birojs zina, ka Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darbinieki Latvijā ierodas regulāri, pat vairākas reizes gadā. SAB uzskata, ka visbiežāk EDSO delegācijās piedalās militārā izlūkdienesta GRU pārstāvji.
Edvards Lūkass aicina Latvijas dienestus plašāk stāstīt par Latvijā pieķerto spiegu avotiem un nodarīto kaitējumu. Tas palīdz atturēt citus sadarboties ar krievu dienestiem.
“Bieži notiek tā, ka noķer spiegu, bet tas, ar ko viņš nodarbojās, bieži tiek turēts noslēpumā. Es domāju, kas tas kopumā ir slikti. IR daudz sāpīgāk celt apsūdzību, atzīt, ka šiem spiegiem bija kādi panākumi, ka viņi savervēja kādus aģentus un nozaga kādus noslēpumus, un atrast vainīgos un nosūtīt viņus uz cietumu. Nav pietiekami tikai atklāt spiegu, ir jāparāda arī viņa avoti. Tas ir apkaunojoši, bet tam ir milzīgs atturošs efekts,” sacīja Lūkass.
EDSO “Nekā personīga” uzsver, ka nepiedalās delegāciju dalībnieku izvēlē. EDSO pati arī nenodarbojas ar valstu militāro spēju pārbaudīšanu, tā tikai dod iespēju valstīm sūtīt vienai pie otras ekspertu grupas: “EDSO sekretariāts neiesaistās individuālo novērotāju izvēlē. Valsts, kas sūta novērotājus uz konkrēto uzraudzības aktivitāti, to izvēlas un nodod viņu datus uzņemošajai valstij, kā to paredz Vīnes dokuments.”
Ziņas, ka Krievija EDSO izmanto savās interesēs, atklātībā nonāca 2018. gadā. Vācijas mediji bija ieguvuši FSB dokumentu par 600 EDSO uzraugiem okupētajā Donbasa reģionā Ukrainā. Kāds misijas iekšienē bija sagatavojis ziņojumu par dalībnieku privāto dzīvi un potenciālām vājībām. Šajā grupā bija 37 Krievijas pārstāvji.
Tā laika Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins uz skandālu reaģēja, paziņojot, ka visi Krievijas pārstāvji EDSO misijā ir spiegi. EDSO tēlam tas nodarīja lielu kaitējumu, bet Krievija par skandālu klusēja.
Šī gada janvārī bija plānots, ka Latvija dosies bruņojuma uzraudzības inspekcijā uz Krieviju, taču dažas dienas pirms plānotā datuma Maskava vizīti atteica.
Foto: Aizsardzības ministrija
1,384 skatījumi