Elektrības cenas gada laikā ir cēlušās trīskārt un sasniedz arvien jaunus rekordus. Tas, ka izmaksas celsies, bija skaidrs jau pirms gada, kad tās bija nepieredzēti zemas. Tomēr tik liels lēciens ir negaidīts. Valdība pēdējā brīdī cenšas slāpēt cenu šoku, visiem samazinot izmaksas uz sadales rēķina, kā arī pabalstot trūcīgos. Bet īsta plāna valdībai nav. Tā cer, ka cenas kritīsies. Visticamāk, šīs cerības nepiepildīsies. Elektrība būs dārga visu nākamo gadu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Aukstums, sausums, bezvējš un pēc enerģijas izslapuši ķīnieši uzdzinuši elektrības cenas nebijušos augstumos. Diemžēl arī par nākamo gadu iepriecinošu ziņu nav. Zemās cenas neatgriezīsies.
Elektrības cena gada laikā ir pieaugusi trīskārt, bet straujāko kāpumu piedzīvojam kopš rudens. Maijā tirgotāji biržā elektrību pirka par 48 eiro megavatstundā, bet novembrī vidējā cena jau bija 125. Kāpums vēl turpinās.
Latvija saražo divas trešdaļas no mums nepieciešamās elektrības. Sevi nenodrošina arī Lietuva, Igaunija un Somija, tāpēc mūsu reģionā ir liels deficīts. Lielākais piegādātājs ir Zviedrija, kur attīstīti HESi. Šoruden sakrita visi nelabvēlīgie apstākļi. HESiem ūdens bija maz, nebija lielu vēju turbīnām, bija augstas izmaksas gāzes TECiem.
AS ”Virši” biznesa attīstības vadītājs, enerģētikas eksperts Jānis Bethers norāda: “Tas, ko mēs šogad piedzīvojam, mēs piedzīvojam absolūtu vētru energoresursu tirgū visā pasaulē. Tai skaitā Eiropā un tas viss atskaņojas ari Latvijā, jo tirgus ir atvērts, tirgus ir savienots.”
Vissmagāk cieš tie, kas elektrības rēķinus piesaistījuši biržai. Tiem izmaksas jau pieaugušas dubultā un vairāk. Mazliet izdevīgākā situācijā ir mājsaimniecības, kas elektrību pērk par fiksētu cenu. Tomēr arī viņiem kopš vasaras lielākie elektrības tirgotāji jau divreiz cēluši cenu. Rēķini pieauguši uz pusi. Tirgotāju solītā stabilitāte izrādījās neīsta.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons pauž: “Šobrīd mēs esam saņēmuši vairākas sūdzības no lietotājiem, par to, ka tirgotāji paziņo par cenu mainīšanu, un tad ir tiešām būtiski skatīties katru rindkopu līgumā, vai tur ir paredzētas šādas iespējas vai nav. Vai tirgotājs ir apņēmies noturēt cenu nemainīgu visu gadu, pusgadu vai paredzējis nosacījumus, ja būtiski mainās tirgus, tad tirgotājs var ierosināt cenas izmaiņu. Un šobrīd izskatās, ka vairumā gadījumu, kas ir sūdzējušies, ir šis te pēdējais variants.”
Stabilitāti energokompānijas varētu nodrošināt, ja tām būtu brīva piekļuve lētajai skandināvu elektrībai un iespēja vienoties par garantētu nākotnes piegādi caur noslogotajiem Lietuvas – Zviedrijas un Igaunijas – Somijas starpsavienojumiem. Lai šādus fiksētus līgumus varētu slēgt, vispirms ir jāvienojas valstu regulatoriem un pārvades operatoriem par starpsavienojumu jaudu rezervēšanu. Šādas vienošanās nav. Augstsprieguma tīklam neinteresē elektrības cenas. Arī tirgotāji nespieda regulatoru šādu instrumentu ieviest.
AS ”Virši” biznesa attīstības vadītājs, enerģētikas eksperts Jānis Bethers raidījumam norāda: “Šeit ir dalīta atbildība, kā es minēju, visiem trīs Baltijas valstu gan regulatoriem, gan pārvaldes sistēmas operatoriem, kam bija iespēja šādus instrumentus arī īstenot, jo to, ka Baltijā vairumtirgus nākotnes darījumiem nav likvīds un faktiski nestrādā, tas nav nevienam tirgus spēlētājam noslēpums.”
“Pēc laika operatoriem jāatgriežas pie šī jautājuma, jāpārvērtē situācija, cenu starpības, fiziskie sastrēgumi, un tirgotāju pieprasījums un tad operatori ir tie, kas ievieš šo te izsoles mehānismu par sastrēgumu maksām, par kurām tirgotāji var papildus gūt šo te apdrošināšanu. (NP: Tie operatori, Latvijā tas ir “Augstsprieguma tīkls”…) Jā, “Lit nets” Lietuvā un “Elerink” Igaunijā. (NP: Un viņi uzskata, ka nav nepieciešams tāds instruments.) Tā tas šobrīd ir,” sacīja Miķelsons.
Pret straujo elektrības cenu lēcienu valdībai nav efektīvu instrumentu. Lai apslāpētu pirmos triecienus, izlemts atbalstīt lietotājus. Samazināt pārvades izmaksas, pabalstīt trūcīgos. Tas segs nelielu daļu no izmaksu pieauguma.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) uzsver: “Mēs valdībā kolēģus informējām par esošo sitruāciju jau septembrī. Piedāvājām dažādus risinājumus, kā mēs redzējām ko citas valstis vēl domāja piedāvāt. No tās paketes tika panākta vienošanās par energo aizsargāto lietotāju atbalstu. Kas bija tāds pirmais solis, kad Eiropas komisija vēl tikai taustījās ar savu tā saukto “tūlboksu”.”
Tuvākajā laikā valdība lems par sadales tarifa samazināšanu uz pusi. Tas ietekmē ap 10-15% no elektrības rēķina. Finanšu ministrija sola, ka pašvaldībām būs lielākas iespējas palīdzēt trūcīgajiem. Cik plaši – tas vēl nav zināms.
Patērētāju atbalsts ir īstermiņa pasākums. Cenu lēcienus var novērts tikai elektrības ražošanas attīstība. Te labu ziņu nav. Ir tikai plāni, par kuriem runā ilgus gadus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzsver: “Ilgtermiņā mums ir nopietni jāatgriežas pie jaudas jautājumiem. Mums ir viens vēja parks, kas ir projektā starp Latviju un Igauniju. Kas tiek attīstīts, tas būtu jūras vēja parks. Mums ir arī es zinu vienu projektu, kur investori gribēja bez subsīdijām celt vēja parku, kas būtu Tukuma un Talsu novada robežā, kur agrāk pašvaldības bija ļoti pret, bet ja varētu pārvarēt šo pretestību, atrast kur vislabāk novietot, tie jau būtu divi lieli parki, kas rastu papildus jaudas.”
Jūras vēja parks būs gatavs 2030. gadā. Taču iegūtās jaudas būs jādala ar igauņiem. Iedzīvotāju pretestības dēļ nav skaidrības par vēja parku attīstību Zemgalē. Šobrīd valdībā cer, ka cenas kritīsies tuvākajā laikā.
“Šajā gada laikā, šajos klimatiskajos apstākļos tas nav nekas neparasts – ir stipri mazāka šī vēja saražotā enerģija, arī Skandināvija, no kuras vēsturiski mūsu Baltijas apgabals vienmēr ir barojies, no šīs lētās elektroenerģijas, šobrīd saskaras ar to, ka ir tukši šie ūdens rezervuāri. Netiek ražota elektrība HES un arī vējš nepūš, tā ka visi apstākļi ir sakrituši un tas nevar ilgt mūžīgi. Runājot ar Latvenergo un mūsu ministrijas enerģētiķi norāda, ka šī cena noteikti kritīs un es ceru, ka tas notiks tuvāko mēnešu laikā,” norāda Vitenbergs.
“Ilgu laiku bija cerība, ka izejot cauri siltākai nekā vēsturiski vidēji ir bijusi ziema, ka aprīlī maijā mēs atgrieztos pie normālām, jeb vēsturiski ierastām cenām, bet gan šis te aukstais decembra sākums, kur visā Skandināvijā bija ļoti zema temperatūra un arī vairāki dabasgāzes tirgus faktori šobrīd jau vairs nevieš cerības, ka no aprīļa vai maija atgriezīsimies pie ierastajiem 50- 60 eiro megavatstundā. Šobrīd jau viss nākošais gads ir… Visticamāk, mēs redzēsim vidējo gada vērtību augstāku nekā 2021. gadā. Šobrīd jau pamata scenārijs ir, ka vēl vismaz gadu mūs sagaida augstas cenas,” sacīja Bethers.
Kopš vasaras trīskāršojušās arī gāzes cenas. Pasaules biržās ir deficīts. Ķīna savām elektrostacijām izpērk sašķidrināto gāzi. Tās cenai piesaistīta arī cauruļvadu gāze. Eiropā nav sagatavotas drošas gāzes rezerves. Tas vēl vairāk ceļ cenu.
Vairums mājsaimniecību no tā bija pasargātas, jo lielākajam gāzes tirgotājam “Gaso” tiesības mainīt līgumus ir divas reizes gadā. Cenu lēciens būs 1. janvarī. Rēķini pieaugs par 55 līdz 90%. Līdz ar energoresursu cenām, kāps cenas arī visam citam.
AS ”Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenberga uzsver: “Lai gan enerģijas cena ir daļa no ražošanas izmaksām, ļoti daudziem uzņēmumiem tā ir salīdzinoši neliela daļa. Tāpēc tieši par enerģijas cenām es pat būtu preču cenu kontekstā mazāk uztraukta, nekā drīzāk par globālajām izejvielu cenām kopumā. Kā mēs redzam šobrīd jau preču cenas pamazām aug, bet pagaidām noteikti tas pīķis nav sasniegts. Nākamajā gadā tās turpinās palielināties. Mēs skatāmies iespējams pat uz 6% inflāciju.”
Četru partiju valdībai ar krīžu risināšanu īsti labi nesokas. Gan Covid-19, gan Balkrievijas robežas gan arī enerģijas cenu krīzē Kariņa kabineta locekļi izskatās pārsteigti un nesagatavoti.
“Visas valdības sastopas ar ārējām krīzēm. Mums uznāca kovids, gandrīz divus gadus mēs pielāgojamies, mēs adaptējamies, mēs virzāmies uz priekšu arī pēc plāna – vakcinēties, ar visiem izaicinājumiem, piemēram, daļa sabiedrības negrib vakcinēties. Uznāk Baltkrievijas robežkrīze – Lukašenko režīms to izveidoja, ne mēs. Mēs pielāgojamies izsludinājām ārkārtas situāciju, mūsu robežsargi, bruņotie spēki dienē, robeža tiek izcili aizsargāta, ejam uz priekšu. Energo cenu pieaugums. Skaidrs. Vasarā mēs jau redzējām ka kāpj. Vasarā nezināja cik augstu un cik ilgi kāps kurš energo avots un kā notiks tā mijiedarbība. Mums ir pieņemti vairāki pakāpeniski lēmumi, pielāgojoties situācijai tieši mūsu patērētājiem,” uzsvēra Kariņš.
1,313 skatījumi