Šogad sabiedrība uzzināja par vēsturiski lielāko būvniecības uzņēmumu karteli. Desmit nozares milžiem uzlika miljoniem lielus naudas sodus un uz laiku aizliedza piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Gandrīz visi būvnieki šo lēmumu apstrīdējuši. TV3 raidījumam ”Nekā personīga” ir tapis zināms, ka Konkurences padomei ir aizdomas par konkursu sarunāšanu arī lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū. Šovasar notikušas kratīšanas piecos uzņēmumos.
Jau pierādītā karteļa atklāšana valstij un pašvaldībām radījusi miljonu vērtus zaudējumus Eiropas atbalstītajos projektos. Taču, kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums, pasūtītāji nezina, kā rīkoties ar jau iesāktiem projektiem un, vai kartelistiem vispār ļaut piedalīties jaunos konkursos.
Vairākus mēnešus par briestošo skandālu Konkurences padomes jaunajā izmeklēšanā klusē kā iesaistītie, tā arī Ekonomikas un Finanšu ministrija.
Par to, ka izmeklēšanas iestādēm radušās aizdomas par slepenām vienošanām lielajos pasūtījumos būvkompāniju starpā, varēja nojaust jau vairākus gadus. Jo būvnieki kopš 2015. gada vieni pēc otras sāka zaudēt industriālās drošības sertifikātus un vairs nevarēja piedalīties militāro objektu celtniecībā. Lai būvētu ceļus, šādas īpašās atļaujas nav vajadzīgas. Par sarunātiem konkursiem daudzmiljonu ceļu projektos ”Nekā personīga” savos raidījumos aizdomas izteicis vairākkārt.
”Nekā personīga” kļuvis zināms, ka par iespējamu ceļu būvnieku karteli šovasar izmeklēšanu beidzot sākusi Konkurences padome. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.jūnijā izdotu sankciju kratīšanas notikušas piecās būvkompānijās – A.C.B. uzņēmumu grupā ietilpstošajā AS ”A.C.B”, CBF SIA ”Binders”, AS ”Ceļu pārvaldē”, SIA ”Strabag” un SIA ”Saldus ceļiniekā”.
Tiesas lēmumā par kratīšanu paskaidrots, ka ceļu būvnieki iespējams apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju un vienojušies par dalības nosacījumiem ”Latvijas valsts ceļu” un Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajos konkursos. Nav minēts laika posms, kurā neatļautā vienošanās varētu būt notikusi. Lēmumā pieminētas vēl divas ceļu būves kompānijas – A.C.B. uzņēmumu grupā ietilpstošā ”8 CBR” un somiem piederošā ”Yit Infra Latvija”. Visi septiņi uzņēmumi pēc apgrozījuma ir lielāko ceļu un tiltu būvnieku desmitniekā.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda: ”Mūsu apgalvojums varētu radīt pārāk lielus zaudējumus, ja mēs paziņotu, ka esam uzsākuši vienu vai otru izmeklēšanu.”
”Nekā personīga” veiktie aptuvenie aprēķini par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka iespējamā ceļu būves karteļa dalībnieki piedalījušies publiskajos iepirkumos par kopējo summu divi miljardi 367 miljoni eiro.
Lielākais iepirkums ”Latvijas valsts ceļiem” bijis autoceļam Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža. Tajā uzvarējuši divi dalībnieki ”A.C.B” un ”Binders”. Iepirkuma summa – 38 miljoni eiro.
Aizdomīgs izskatās arī Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkums par satiksmes pārvadu pāri dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga – Skulte ar pievedceļiem. Konkursā piesakās tikai divi dalībnieki. Uzvar apvienība, kurā ir arī ”Binders”, bet otrs konkursa dalībnieks apvienība ar ”A.C.B.” tiek noraidīts, jo esot aizmirsis pievienot tehnisko specifikāciju. Līguma summa – 35 miljoni eiro.
Ceļu un tiltu atjaunošanu pamatā apmaksā no Eiropas fondiem. Ja Konkurences padome gūs apstiprinājumu kartelim, tad zaudētāji ir arī pasūtītāji. Jo Eiropas Savienībai ir nulles tolerance pret krāpšanu. Tā pieprasa atmaksāt 10% no summas, ja iepirkumā piedalījies karteļa dalībnieks, 25%, ja tenderī startējuši tikai aizliegtās vienošanās dalībnieki un 100%, ja iepirkuma sarunāšanā uz vienu roku ar būvniekiem bijis arī pasūtītājs .
Trauksmi ceļ Lielo pilsētu asociācija, redzot, cik apjomīgi iepirkumi ir procesā un kādus līgumus patlaban ar ceļu būvniekiem slēdz lielās pašvaldības. Lai mēģinātu izvairīties no jebkādiem riskiem, asociācijā nesen notika tikšanās ar Konkurences padomi un fondu naudu uzraugiem.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsver: “Mēri uzdeva tiešu šo jautājumu, vai ceļu būvniecībā ir sagaidāms kartelis, tad atbilde nebija pārliecinoša. Ka kāds nomierinātu kādu un teiktu, nē. Vai atbilde būtu -nekas nenotiek.Atbilde bija ļoti neformāla un mēs sapratām, ka mums jābūt īpaši piesardzīgiem. Jo, ja baumas, kas tagad klejo apkārt, piepildīsies, tad sekas būs vēl lielākas, nekā šobrīd būvniecības kartelī.”
Līdz šim vēsturiski lielākā būvniecības karteļa atklāšana valstij un pašvaldībām nesusi 18 miljonu eiro zaudējumus. Par aizliegto vienošanos Konkurences padome sodīja desmit lielos būvniecības flagmaņus. To vidū ”Merks”, ”Skonto būve”, ”Velve”, ”Re&Re”, ”LNK Industries”, ”Arčers” . Tika izgaismoti kopumā 77 objekti, no kuriem 47 finansēja arī no Eiropas fondu naudas. Līdz oktobra vidum Centrālā finanšu un līgumu aģentūra plāno nosūtīt konkrēti atprasāmās summas.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa norāda: ”Vislielākie zaudētāji ir Rīgas dome, kurai ir vairāki projekti, no Eiropas fondiem finansēti un, kuri ietilpst karteļa sarakstā. Tāpat tā ir Latvijas universitāte un Daugavas stadions (VSIA ”Kultūras un sporta centrs ”Daugavas stadions””).”
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atzīst, ka tie varētu būt miljoni: “Esam, bet patlaban publiski par šo nevēlamies runāt. Tieši tāpēc, ka nevēlamies dod informāciju tai otrai pusei, ar kuru mēs šobrīd gatavojamies tiesāties. Mēs vēlamies šajos tiesas procesos uzvarēt, nevis zaudēt.”
Nila Ušakova laikā Rīgas dome īstenojusi sešus Eiropas fondu līdzfinansētus būvprojektus, kuros karteļa ietekme jau konstatēta. VEF kultūras pilij 10% korekcija tikusi piemērota agrāk, tāpēc papildus 10% par šo objektu CFLA vairs nevar ieturēt. Taču pierādītā karteļa skandāls Rīgas pašvaldībai kopumā nesis četru miljonu zaudējumu. Tie domei būs jāatmaksā. Papildus Rīgas dome rēķina arī, vai šajos sarunātajos konkursos nav bijis sadārdzinājums. Visu šo naudu dome plāno atgūt no būvniekiem. Un šobrīd slēgts līgums ar juridisko firmu ”TGS Baltic”, kas pašvaldības vārdā gatavo prasības tiesā. Savukārt, auditori KPMG vērtē, kā pašvaldībai padarīt savus iepirkumus drošākus.
”Par tiem konkursiem, kuri ir notikuši iepriekš, mēs tur nodrošināties vairs neko, protams, nevaram. Tie ir notikuši pēc tiem nolikumiem, kuri ir bijuši. Attiecībā uz priekšdienām – mums ir plāns centralizēt iepirkumus, lai būtu ”četru acu” princips.Departamenti joprojāmbūs tie, kas definēs, ko viņiem vajag, bet iepirkumi jau tiks veidoti šeit,” pauda Staķis.
”Šobrīd īpatnējs objekts ir Ventspilī 1,7 miljonu ieturējums. Tas ir jaunais zinātnes centrs. Pēc būtības pabeigta būve. Šobrīd notiek nodošana ekspluatācijai. Un tur izmaksu jautājums ir pacēlies. Ko tagad darīt? Maksāt vai nemaksāt. Tas pats arī Jelgavā – pusmiljonu liels rēķins stāv uz galda. Un tagad, ko ar to darīt. Maksāt vai nemaksāt? Neviens šodien vēl nepasaka, kā rīkoties. Nav skaidras atbildes, vai tu drīksti maksāt tam būvniekam, vai nē. Amatpersonām, kuri ir kā darbinieki, ir kriminālatbildība par bezdarbību. Un viņi ļoti grib saprast, kā rīkoties šādā situācijā. Un tā atbilde vēl šodien nav dota,” sacīja Valainis.
Dalība jau Konkurences padomes pierādītajā kartelī būvfirmām pagaidām neliedz piedalīties citos iepirkumos. Jo Konkurences padomes lēmums nav stājies spēkā un ir jāgaida līdz gala tiesas spriedumam.
IUB vadītājs Artis Lapiņš norāda: “Kamēr vien šis lēmums nav kļuvis neapstrīdams, respektīvi galīgs, tikmēr nav juridiska pamata izslēgt viņus no dalības iepirkumā. Ja pasūtītājs redz, ka ir aizdomas par nepamatotu sadārdzinājumu, un piedāvājumi pārsniedz tirgus cenas, tad, protams, pasūtītājam ir iespējas šo iepirkumu pārtraukt.Bet mēs redzam arī kopējās tendences ar cenu celšanos, un tas, visticamāk, nebūs tas, ko pasūtītājs visbiežāk izmantos. Ļoti iespējams, ka nākamajā iepirkumā cenas būs pat augstākas. Līdz ar to šeit manevra iespējas ir ierobežotas.”
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa uzsver: ”Ja vien ir kādas aizdomas, tad šīs iepirkuma procedūras labāk pārtraukt un sludināt no jauna nekā uz aizdomu pamata veikt iepirkuma procedūru. Un pēc tam cīnīties ar sekām.”
Piedziņu CFLA no finansējuma saņēmējiem varēs veikt tikai tad, kad tiesas process būs beidzies un, ja lēmums būs par labu Konkurences padomei, taču ir izņēmumi. Oktobrī CFLA prasīs naudu Liepājas reģionālajai slimnīcai un Rīgas pašvaldībai par Klasiskās ģimnāzijas un Zolitūdes ģimnāzijas jauno dabaszinātņu korpusa izveidi. Kopējā summa – vairāk nekā divi miljoni eiro. Šajos projektos būvnieks bija ”Velve”. ”Velve” ar Konkurences padomi netiesājas un atzina pārkāpumus.
Tieši ar ”Velvi” saistītais Māris Martinsons bija viens no galvenajiem slepenā karteļa iniciatoriem. Kompānija aizliegtās vienošanās bija iesaistīta vairāk nekā sešu gadu garumā. Martinsons ar Konkurences padomi nesadarbojās, atteicās vispār ar izmeklētājiem tikties un pērn augustā par to tika sodīts. Tomēr Konkurences padome noticēja ”Velves” jaunajai valdei, ka uzņēmums ir veicis organizatoriskus uzlabojumus un konkurences pārkāpumus turpmāk nepieļaus. Neskatoties uz aizliegumu ”Velvei” gadu piedalīties valsts un pašvaldību konkursos, Konkurences padome pagājušajā nedēļā atjaunoja būvkompānijas reputāciju.
”Citi būvnieki to sauc parbezprecedenta gadījumu, kad ir bijusi diezgan neizprotama KP pretimnākšana šim dalībniekam.Neviens cits no lietas dalībniekiem neizteica vēlmi vienoties un atzīt savu vainu,” saka Gaiķis.
Lai gan Konkurences uzraugu labvēlībai pret ”Velvi” ir likuma spēks, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs uzskata, ka pasūtītājs var brīvi izvēlēties, vai šo karteļa dalībnieku pielaist savos konkursos. Par patiesu vēlmi laboties rādīšot tas, vai ”Velve” atmaksās Liepājas reģionālajai slimnīcai un Rīgas domei radītos zaudējumus.
”Tas, ka jebkurā gadījumā būs jāvērtē, vai ”Velve” arī turpmāk pilda šīs saistības, un tas, kas ir priekšā stāvošs jautājums, ir zaudējumu atlīdzināšana. Brīdī, kad jau pasūtītāji potenciāli vērsīsies pret ”Velvi”, vēlēsies piedzīt šos zaudējumus. Tas arī ir viens no nosacījumiem, lai uzticamības atjaunošanas regulējumu izmantotu.Stingra rīcība no uzraugošajām iestādēm pēc Konkurences padomes izmeklēšanas beigām nav sekojusi. Lai gan premjers Krišjānis Kariņš jau pirms mēneša uzdeva Ekonomikas ministrijai izvērtēt karteļa ietekmi, rīcības plāns vēl nav tapis. Tā uzmetums tiek kritizēts kā pārāk vājš un formāls. Galvenā atbildība visā tiekatstāta pasūtītāja ziņā,” pauž Lapiņš.
”Nekā personīga” tapis zināms, ka 25.augustā līgumu ar ”Velvi” par pieciem miljoniem noslēguši Valsts nekustamie īpašumi. Tobrīd vēl nebija pieņemts Konkurences padomes atzinums par uzticamības atjaunošanu šai kompānijai.
1,435 skatījumi