Valdība joprojām ignorē saucienus pēc informācijas, toties aizplīvurotā veidā draud un nodarbojas ar vakcīnu uzspiešanu, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Viņš norādīja, ka ir saņemti grozījumi kovida izplatības pārvaldības likumā: “Ja Saeima šos grozījumus pieņems, tas nozīmēs to, ka pēc šo grozījumu stāšanās spēkā faktiski būs realizēta obligātā prasība vakcinēties visai Latvijas sabiedrībai. Pilnīgi visiem, kuriem ir saskare ar citiem cilvēkiem. Pakalpojuma sniedzējam būs pienākums realizēt drošu pakalpojuma sniegšanu, tātad tiem, kuri sniedz pakalpojumu, jābūt derīgam sertifikātam, un tam, kurš sniedz pakalpojumu, būs tiesības pārliecināties, vai tam, kurš saņem pakalpojumu, arī ir derīgs sertifikāts.”
Pēc viņa teiktā, šie grozījumi ir iesniegti Saeimā, ignorējot Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas šā gada janvāra rezolūciju par pretkovida vakcinācijas ētiskajiem, tiesiskajiem un praktiskajiem apsvērumiem, kur skaidri pateikts, ka jānodrošina iedzīvotāju informēšana par to, ka vakcinācija nav piespiedu pasākums un ka neviens netiks politiski, sociāli vai citādi ietekmēts vai piespiests vakcinēties.
“Mūsu valdība ir arī ignorējusi Starptautiskās darba organizācijas standartus un ieteikumus par rīcību darba attiecību organizēšanā kovida apstākļos, proti, rīcībai šādos apstākļos jābūt pilnvērtīgi apspriestai sociālā dialoga ietvaros starp valdību, darba devējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem. Bet nekas tamlīdzīgs nav noticis,” norādīja Keris.
“Šobrīd jau kādi 84% medicīnas darbinieku ir vakcinēti, sociālo iestāžu darbinieki un klienti – 72% ir vakcinēti. Bet jautājums ir par to, kāpēc vakcinācija nenotiek tik raiti, kā gribētos. Un es pilnīgi noteikti nepiekritīšu Valsts prezidentam, ka pie vainas ir mūsu neracionālā domāšana. Pie vainas ir tas, ka valdības dialogs ar sabiedrību, tostarp ar arodbiedrībām, šobrīd ir puskomas vai komas stāvoklī. Spilgts apliecinājums tam ir ziņa par darba uzteikšanu sabiedrisko attiecību speciālistei Līgai Krapānei. Ko tad viņa izdarīja? Viņa kopā ar 150 cilvēkiem atklātā vēstulē uzdeva jautājumus par vakcināciju. Viņai patiesībā vajadzēja pateikt paldies – tāpat kā citiem vēstules parakstītājiem. Viņi visi uzticējās valdībai, atklāti jautājot par to, kas viņiem nav skaidrs. Vai par to, ka cilvēks uzdod jautājumus, viņš jāatlaiž no darba? Un tas notiek brīvā un demokrātiskā valstī? Viena lieta, ka viņas darba devējs – valsts kontrolieris Rolands Irklis – to tā ir izdomājis. Daudz sliktāk ir tas, ka neviena no valsts augstākajām amatpersonām pat pirkstu nav pakustinājusi, lai šo neprātu un netaisnību novērstu. Gluži otrādi, publiskajā telpā ir palaista tēze: ja kādam no vadoņiem ir aizdomas, ka viņu tiesības kāds apdraud, tad potenciālā apdraudētāja cilvēktiesības tajā brīdī beidzas!” uzsvēra LVSADA vadītājs.
“Runājot par medicīnu, patlaban mainās paradigma attiecībā uz kovidpandēmiju. Neviens vairs neapgalvo, ka tas, kurš vakcinējies, nevar inficēt citus. Var! Taču vakcinējoties cilvēki ne tik daudz pasargā citus kā paši sevi. Jā, vakcīnām var būt blaknes. Bet tas cilvēkiem ir godīgi jāpasaka, proti, ka var būt arī nopietnas blaknes, kas izraisa nāvi vai invaliditāti. Ir oficiāls blakņu saraksts, ko apstiprinājusi Eiropas zāļu aģentūra. Tāpēc, ņemot vērā arodbiedrību iebildumus un argumentus, minētajā likumprojektā – tiesa, nepilnīgā veidā – ir paredzēts, ka valsts kompensēs vakcinācijas blaknes. To vajadzēja pateikt jau sen, vajadzēja paredzēt drošu, pārskatāmu procedūru, tad vakcinācijas process noritētu sekmīgāk. Spāņu gripa iemācīja: neko nedrīkst slēpt, ir jābūt godīgai attieksmei neskaidrību gadījumā. Mūsu valdība līdz šim diemžēl ir rīkojusies nepareizi, un tikai tad, kad sākās ļoti asā vārdu apmaiņa ar arodbiedrībām, situācija mazliet sāka mainīties. Tad, kad 150 pieklājīgā veidā mēģināja pajautāt, nemainījās nekas!” norādīja Keris.
Pēc viņa teiktā, galvenais zemā vakcinācijas aptveres līmeņa cēlonis ir nevis Latvijas cilvēku “neracionālā domāšana”, salīdzinot ar citu valstu iedzīvotājiem, bet tas, ka Latvijā ir krietni zemāks uzticības līmenis valdībai: “Nekādas pazīmes neliecina, ka šis līmenis celtos.”
“Tad nav jābrīnās, ka cilvēki neskrien un nestājas rindā pēc vakcīnas. Valdībai vajadzētu atbildēt uz visiem – visiem! – neskaidrajiem jautājumiem, dot garantijas par palīdzību, ja kaut kas notiek. Un nevis pēc pusgada, bet tūlīt. Taču valdība joprojām ignorē saucienus pēc informācijas, toties aizplīvurotā veidā draud un nodarbojas ar vakcīnu uzspiešanu. Tas izraisa pretreakciju. Taču katram cilvēka ir tiesības dalīties ar savām bažām, savukārt speciālistiem šīs bažas ir jākliedē. Bet nedrīkst demonizēt tos, kuri šaubās. Turklāt: ārsta pirmais pienākums ir aizstāvēt pacienta intereses, pēc tam – citas personas vai sabiedrības intereses,” uzsvēra Keris.
Viņa ieskatā smagākajam brīdim esam tikuši pāri: “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nav vajadzības pieņemt kaut kādus drakoniskus, demokrātiju dragājošus likuma grozījumus. Nav pamata atbrīvot no darba cilvēkus, kuri uzdod atklātus un svarīgus jautājumus. Nav pamata demonizēt sabiedrībā redzamus cilvēkus, kuri izsaka labas cerības. Jābeidz nodarboties ar sabiedrības grupu sarīdīšanu – vakcinētie pret nevakcinētajiem. Tas viss mums palīdzēs noiet vēl atlikušo ceļa daļu līdz uzvarai pār kovidu.”
Foto: Valsts kanceleja
788 skatījumi