Jau gadu esam pārkārtojuši savu dzīvi ar vienu mērķi – lai novērstu to, ka ar Covid-19 saslimst seniori. Visapdraudētākie ir pansionātos dzīvojošie vecie ļaudis. Tur distancēties un izolēties ir grūti. Daudzos gadījumos, ja saslimst viens, tad inficējas simts. Pansionātos dzīvo tikai ap pusprocentu Latvijas iedzīvotāju, bet viņi veido piektā daļa no visiem Covid-19 upuriem.
TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka pagājušā gada pavasarī Labklājības ministrija pansionātiem izsūtīja vadlīnijas, kā izvairīties no koronavīrusa. Ierobežot apmeklētāju vizītes, monitorēt iemītnieku veselību, dezinficēt telpas. Rudenī kļuva skaidrs, ka ar vēstulēm nav pieticis, un arvien vairāk pansionātu pārvērtās par slimības perēkļiem. Līdz gada beigām inficējušies 4000 jeb trešā daļa visu pansionātu iemītnieku, 137 bija miruši.
Labklājības ministrijai bija tikai informācija par uzliesmojumiem 25 valstij piederošajās veco ļaužu mītnēs. Nebija sistēmas, kā iegūt aktuālos datus no visiem pašvaldību pansionātiem.
Labklājības ministrija sāka rīkoties pēc divām premjera rezolūcijām, sūdzības Valsts kontrolei un koalīcijas partneru izteikta demisijas pieprasījuma ministrei. 22. janvārī janvārī tā nosūtīja pansionātiem lūgumu sniegt informāciju, cik tajos ir saslimušo un mirušo.
Pansionātu aizpildītais dokuments liecina, ka situācija strauji pasliktinājās. Trīs nedēļās inficējies bija vēl tūkstotis, bet mirušo skaits pieaudzis par 112.
Labklājības, Veselības un Reģionālās attīstības ministrijas pāris dienas vēlāk valdībā prezentēja plānu, kā novērst masveida inficēšanos pansionātos.
“Labklājības ministrija uzskata, ka īstenojot Rīcības plānā noteiktos pasākumus šajā epidemioloģiskā apdraudējuma situācijā sociālās aprūpes centru klientiem tiks radīta maksimāli droša un veselību saglabājoša vide,” pauž labklājības ministre Ramona Petraviča.
Plāns bija iknedēļu testēt visus darbiniekus un iemītniekus, katru nedēļu pansionātu vadību konsultēt attālinātās konferencēs, piemaksāt pie algas tiem, kas aprūpē inficētus cilvēkus, katru dienu no iestādēm saņemt datus par slimajiem un mirušajiem. Taču ar statistiku Labklājības ministrija dalīties nevēlas.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs Aldis Dūdiņš komentē: “Šeit tie mirušie vēl ir jādiferencē un jādiferencē īstenībā pat trīs lietas: vispār mirušie, mirušie no Covid-19, kur Covid-19 ir galvenais nāves iemesls, un mirušie, kur Covid-19 ir kā veicinošais faktors, ja tās ir īstenībā diezgan atšķirīgas lietas.”
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem līdz šai nedēļai ar Covid-19 saslimuši 6000 pansionātu iemītnieku. Tā ir puse no visiem sociālās aprūpes centros dzīvojošajiem. Miruši 379 cilvēki.
SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja norāda: “Ir sociālās aprūpes centri, kur ir visi saslimuši. Tur attiecīgi nav nostrādājuši kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi. Ir gadījumi, kur ir saņemtas arī sūdzības, tālāk tā ir vai nu Veselības inspekcija vai atsevišķos gadījumos policija, kas izvērtē. Mums ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kur arī pašvaldība ļoti seko līdzi tam, kas notiek pašvaldībā un tai skaitā arī sociālās aprūpes centrā.”
“Vasarā pati es rakstīju vēstules gan pašvaldību vadītājiem, gan sociālo dienestu vadītājiem, brīdinot par otro vilni. Tā kā mums bija laiks, vasara, kurā varējām ierīkot, ko mēs arī darījām valsts sociālās aprūpes centros, ierīkojām izolācijas telpas, iepirkām dezinfekcijas līdzekļus un ierīkojām kameras, lai kontrolētu plūsmu. Tā ka bijām gatavi otrajam vilnim, un tas varbūt svarīgi, kāpēc mūsu valstī, salīdzinoši ar citām valstīm, kas notika sociālās aprūpes centros, mēs esam tīri viegli no tās situācijas izgājuši. Bet, protams, ikviens gadījums ir jāuztver ar visu nopietnību un ikviens zaudēts cilvēks tas ir neizmērojamas sēras tuviniekiem,” norāda Petraviča.
Ministres aprakstītās investīcijas notikušas valstij piederošajos sociālās aprūpes centros. Pārējie pansionāti pieder pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un privātiem investoriem. Tie sūdzas, ka krīzē ir palikuši bez palīdzības.
“Mēs nešķirojam tādā ziņā, vai tas ir valsts vai pašvaldības, vai privātais. Visa informācija, vadlīnijas, priekšlikumi, ieteikumi – viss tika sūtīts visiem vienādi. Bet, protams, pašvaldības atbild par savu dibināto iestādi, viņas ir kā atbildīgā persona, un mēs savukārt par valsts sociālās aprūpes centriem,” sacīja ministre.
Sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” Covid-19 uzplaiksnījis jau divas reizes. Taču tā kā centrs ir privāts, nekādu atbalstu krīzes pārvarēšanai no Labklājības ministrijas tas nav saņēmis.
”Mārsnēnos” dzīvojošie maskas vairs nenēsā. Te saslima visi iemītnieki, dzīvību zaudēja astoņi. Inficētie darbinieki nedēļām ilgi dzīvoja pansionātā. Viņi bija spiesti strādāt, paši būdami slimi. Ministrijas solītās piemaksas darbiniekiem izrādījušās pārāk sarežģīti aprēķināmas.
“(NP: Viņi strādā krīzes apstākļos, viņiem ir pašiem jākopj mirstoši klienti, jo slimnīcas neņem pretī, viņi paši slimo, viņi organizējas un viens otram aizdod pārslimojušos darbiniekus. Ļoti dažādām metodēm mēģina tikt tam pāri. Tad vai tiešām šajā gadījumā ir jādala starp pašvaldību un valsts pansionātiem, vai tomēr nebūtu pareizi tādā situācijā palīdzēt visiem vienādi?) Kam mēs neesam palīdzējuši, kurā brīdī jums šķiet, ka mēs esam kaut ko dalījuši? Informācija visiem tiek sūtīta vienādi, nav tā, ka informācija tiktu no kāda slēpta, visi saņēma pilnīgi vienādi informāciju. (NP: Bet attiecībā uz investīcijām – šīs kameras, šīs plūsmas un tā tālāk.) Jā, mēs informējam pašvaldības, lūdzām ierīkot iespēju robežās izolācijas telpas, bet tā problēma jau ir, ka tās ēkas nav piemērotas. Viņiem jau nav, kur ierīkot.”
Cēsu pašvaldībai piederošais pansionāts ir viens no dažiem desmitiem Latvijā vēl atlikušajiem, kuros koronavīruss nav konstatēts. Darba apjoms te tāpat ir pieaudzis, ieņēmumi samazinājušies.
Cēsu pilsētas pansionāta vadītāja Inga Gunta Paegle skaidro: “Pagājušā gadā ļoti daudz mums nāca no Labklājības ministrijas, piegādāja gan sejas maskas, gan dezinfekcijas līdzekļus. Šogad mēs neesam neko saņēmuši, un tas iestādei rada papildu izdevumus. Mēs uz šodienu varētu pieņemt 130 klientus man ir 112 klienti, jo mums ir jātur brīvas vietas, ja cilvēks nāk no slimnīcas, lai mēs varētu likt izolatorā un arī kā pa jaunam pa vienam pieņemam, lai varētu ielikt izolatorā un ka 14 dienas iziet, mēs varam likt istabiņā pie kāda blakus.”
Infekcija pansionātos tagad ienāk tikai divos veidos – no apslimušiem darbiniekiem vai no iemītniekiem, kas sērgu saķēruši slimnīcā.
“Ļoti skumīgi arī tas, ka mūsu valstī nav atrisināts jautājums, kā cilvēku mēs aizvedam uz slimnīcām, slimnīcā viņi saslimst ar Covid-19, tad it kā viņš tur ir apārstēts, atdod mums atpakaļ, un tad mēs dzīvojam bailēs, vai šī infekcija neienāks. Mans priekšlikums būtu tāds, ka valstij vajadzētu šo jautājumu, ja pansionāta klients slimnīcā dabūjis Covid-19, tad vienā slimnīcā visus klientus vest no visiem pansionātiem, mēs to klientu uzturēšanās maksu varētu pārskaitīt uz to vietu, jo ir savstarpējo norēķinu sistēma, bet mēs būtu brīvi un nebūtu šī infekcija neienāktu mūsu iestādē. Es esmu izteikusi Labklājības ministrijas darbiniekiem, bet, protams, neviens to neklausās,” norāda Paegle.
Ministrijā šādus risinājumus vērtē kā pārāk sarežģītus, jo daļai pansionātu iemītnieku vajag īpašu aprūpi. Tā vietā sola tuvākajos gados sagādāt Eiropas naudu labāku sociālās aprūpes centru celšanai.
“VARAM ministrija ir nākusi pašvaldībām pretī, un pašvaldībām ir iespējas saņemt aizņēmumu Valsts kasē tieši sociālās aprūpes centru vai nu celšanai vai rekonstruēšanai. (NP: Bet šādā brīdī, kad tie klienti mirst kā mušas, vai paļauties uz to, ka pašvaldības kaut ko darīs, bija pareizā stratēģija?) Tās ir pašvaldību dibinātas iestādes, jo, ja mums šķiet, ka pašvaldības vai netiek, vai negrib tikt galā, nu tad ir gandrīz jāatgriežas – senākos laikos bija tāda pansionātu pārvaldi, vai kā to sauca. Tādā gadījumā tad tas ir viss valsts aprūpē, valsts maksā algas un valsts investē. Tad tas ir pavisam savādāks modelis, bet daudzas pašvaldības ļoti veiksmīgi ar to ir tikušas galā,” norāda Petraviča.
Tagad sociālās aprūpes centri gatavojas epidēmijas trešajam vilnim. Līdz šim vakcīnas pirmo poti saņēmuši ap pieciem tūkstošiem pansionātos dzīvojošo. Pārējiem to neļauj tuvinieki vai mediķi, vai tas, ka viņi nesen Covid-19 ir pārslimojuši.
Cēsu pansionāta iemītnieks Gunārs norāda: “Pansionātā dzīve ir ļoti normāla, ļoti labi jūtos, esam paēdināti, padzirdināti, aprūpēti, apmazgāti, viss ir tā kā vajag. Pretenzijas nav nekādas – ne pret administrāciju, ne pret kaimiņiem. Vienīgais, ka netiek ārā pastaigāties, bet neesam jau vainīgi, tas jau vīruss.”
Pēc premjera lūguma Valsts kontrole sākusi pārbaudi, vai pasākumi epidēmijas otrā viļņa ierobežošanai pansionātos bijuši savlaicīgi un efektīvi. Tās rezultāti būs zināmi maijā.
Foto: Valsts kanceleja
1,612 skatījumi