Lai arī par to reti kurš runā skaļi, arvien biežāk komersantu aprindās novērojamas būtiskas problēmas saistībā ar patiesajiem labuma guvējiem komercsabiedrībās. Lai gan grozījumi normatīvajos aktos, kuros ikvienai Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītai juridiskai personai noteikts pienākums atklāt tās patiesos labuma guvējus, stājās spēkā jau 2017. gada nogalē, ļoti iespējams, ka pastāv daudz uzņēmumu, kas to izdarījuši tikai formāli, nevērtējot patiesā labuma guvēja definīciju un paļaujoties uz to, ka tas tāpat netiks pārbaudīts. Tieši Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga gadījums ir spilgti izgaismojis milzīgos robus likumā – izrādās, ka likums ļauj jebkuru cilvēku ierakstīt par patiesā labuma guvēju jebkurā uzņēmumā bez jebkāda pamatojuma.
Tā gadījies arī Lembergam, kurš 2019. gada vasarā atklājis, ka viņš ir reģistrēts kā patiesais labuma guvējs vairākos uzņēmumos. Lai gan nepatiesas informācijas sniegšanai iespējamas ļoti bargas sekas, atklājies, ka neviena iestāde – ne Uzņēmumu reģistrs, ne Valsts ieņēmumu dienests (VID) nekontrolē sniegtās informācijas patiesumu, tā vietā sanāk, ka uzņēmumi likuma prasības izpilda tikai formāli, jo nevienam tāpat jau nav jāatbild par šādas rīcības sekām.
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā ietvertajai definīcijai patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona: kam tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām, vai kas tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko personu.
Lai arī pēc Lemberga sacītā, viņš nevienā no uzrādītajām kapitālsabiedrībām nav patiesā labuma guvējs, viņam nācies savā valsts amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu pirmo reizi deklarēt patiesā labuma guvēja tiesības, jo to noteicis likums.
Lembergs atklāj, ka līdz 2019. gada vasarai viņš nevienā uzņēmējsabiedrībā kā patiesais labuma guvējs nav ticis norādīts, līdz mainījās likums un vairākas kapitālsabiedrības pavisam negaidīti bija viņu reģistrējušas kā patieso labuma guvēju.
Lembergs, nepiekrītot Uzņēmumu reģistrā ierakstītajam par viņu kā par patieso labuma guvēju, nosūtījis iesniegumu UR, lūdzot, piestādīt pierādījumus, ka viņš ir patiesais labuma guvējs konkrētajos uzņēmumos, bet Uzņēmumu reģistrs vien atbildējis, ka viņiem nekādu pierādījumu nav un nav vajadzīgi, iesakot griezties kapitālsabiedrībās. “Es uzrakstīju kapitālsabiedrībām, lai viņas man atsūta pamatojumu, bet kapitālsabiedrības man nav atbildējušas jau veselu gadu,” piebilda Lembergs.
Tāpat Lembergs vērsies pie Valsts ieņēmumu dienesta ar jautājumu, kā šādā situācijā rīkoties. “Valsts ieņēmumu dienests mani pasūtīja. Es viņus iesūdzēju tiesā. Tiesu vinnēju un saņēmu man labvēlīgu tiesas nolēmumu un aprīlī saņēmu no VID uzziņu, kas saka, ka, ja es esmu ierakstīts kā patiesais labuma guvējs, tad man šīs tiesības vajag deklarēt,” turpināja Lembergs.
“Nu, ja vajag deklarēt, tad vajag deklarēt. Esmu deklarējis, un tur ir ailīte… (..) Tur ir summa, kādā vērtībā, jānorāda. Kā es varu zināt [kāda summa]? Man nav informācijas, kāda summa. Un es teicu: neaizpildām to, nu mēs nezinām. Ieliekam jautājuma zīmi vai ierakstām ar vārdiem, ka nezinām. Programma neņem pretī! Obligāti jāieraksta kaut kāds cipars. Nu es domāju – a kādu ciparu ierakstīt? Nu ierakstījām: 0,01 eiro. Mazāk nevar būt. Tas ir viss stāsts,” sacīja Lembergs.
Deklarācijas nepublicējamajā daļā Lembergs esot aprakstījis visu, kā šī situācija veidojusies. Tāpat Ventspils mērs šobrīd tiesājas ar Uzņēmumu reģistrs, kurš šādu situāciju pieļāvis.
Pati UR galvenā notāre Guna Paidere medijiem ir atzinusi, ka Uzņēmumu reģistrs reģistrē ziņas, kuras iesniedz uzņēmuma valde, taču šo ziņu patiesumu Uzņēmumu reģistrs nevērtē. Tad kurš ar to nodarbojas un vai to vispār iespējams apstrīdēt?
Lai arī likumā ir būtiskas nepilnības, izskatās, ka neviens nav ieinteresēts tās novērst, jo kāds gan cits vēl var būt iemesls, ka neviens gandrīz trīs gadu laikā nav ierosinājis likumu pilnveidot?
2,339 skatījumi