Pavisam nesen sabiedrībai satraucošu informāciju par iespējamo “valsts nozagšanu” publiskojusi interneta vietne prokuratura.info. Tajā kā viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda to, kā, iespējams, tieši Latvijas Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piesedz un pat piedalās divsimt miljonu eiro nozagšanā no Latvijas valsts, minēta Meronigeita jeb Šveices advokāta Rūdolfa Meroni darbības ar viņam uzticēto mantu. Tiesībsargājošās iestādes paziņojušas, ka šobrīd meklē iespēju slēgt vietni.
Interneta vietnē prokuratura.info publiskota plaša datu bāze, kas, starp citu atklāj arī dažādas iespaidīga mēroga mahinācijas ar vērtspapīriem, kuru rezultātā Latvijas valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā 120 miljonus eiro.
No vietnē izvietotajās e-pastu sarakstes var secināt, kā, piemēram, kāds attiecīgo iestāžu darbinieks, kuram pašam būtu jārūpējas par tiesiskumu un likumu ievērošanu, ne tikai organizējis nozagtās mantas pārdošanu, bet arī nodevis informāciju potenciālajiem lieciniekiem, saskaņojis ar viņiem liecības u.tml. Tāpat tiek apstiprināta versija, ka milzu apjoma mahinācijas ar vērtspapīriem ir vismaz piesedzis, ja ne veicinājis un atbalstījis kāds tiesībsargājošo iestāžu darbinieks vai to grupa.
Publiskotā “Meronigeitas datu bāze” atklāj daudzus e-pastus, arī, iespējams, prokurora Jurisa Jurisa saraksti, kura atklāj, kā prokurors varētu būt aktīvi “izpalīdzējis” Meroni un viņa kompanjoniem par būtiski samazinātu cenu pārdot AS “Ventspils nafta” akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers medijos izvietoto informāciju īpaši nekomentē, bet atklāj, ka pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādā Valsts Drošības dienests un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “CERT.LV”.
Ģenerālprokurors atklāj, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana gan nebūšot tik vienkārša.
Saskaņā ar vietnē atrodamo skaidrojumu “mahinatoru sarakste ir pieejama divos dažādos arhīvos un sakārtota hronoloģiski. Katrā lapā ir pieejami 100 e-pasti, kuri ir iespēju robežās attīrīti no pielikumiem, attēliem un nevajadzīgiem izskaistinājumiem, lai padarītu tos viegli lasāmus”.
2,063 skatījumi