Bez kavēšanās jāizveido krīzes centrs, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Pēc viņa sacītā, šis laiks ir sarežģīts arī Aizsardzības ministrijai un bruņotajiem spēkiem. Bet vienlaikus tā ir arī iespēja: “Ir iespēja pārvērtēt vērtības. Es pašlaik vadu Saeimas apakškomisiju par valsts visaptverošās aizsardzības sistēmu, un tagad ir iespēja par to runāt, un cilvēki varbūt par to vairāk domās, un politiķi pieņems lēmumus, saprotot, ka tā ir vajadzīga lieta. Jo – kas ir visaptverošā aizsardzības sistēma? Tā ir ikviena cilvēka atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Visaptverošā drošība nav tikai militārā drošība, bet atbildīga uzvedība gan ikdienā, gan krīzes laikā. Mēs apdrošinām automašīnas, veselību, īpašumus, un tāpat jānodrošinās pret dažādām krīzes situācijām. Līdz šim par to publiskajā telpā tika maz runāts, bet tagad koronavīrusa krīze rāda, ka par to ir jādomā.”
Viņš turpināja, ka šādām situācijām jāgatavojas savlaicīgi, bet tas nav viegli. “Tagad ir iestājusies aktīvas rīcības fāze, un būs jāpieņem nākamā gada budžets. Un rudenī būs jāpieņem daudzi nopietni lēmumi. Tagad ir acīm redzams, ka jābūvē visaptveroša aizsardzības sistēma, kas iekļauj sevī, piemēram, civilo aizsardzību. Bet valstī joprojām nav pieņemts civilās aizsardzības plāns. Droši vien viens no instrumentiem, ar kuru mēs sevi ļoti labi varētu pasargāt, būtu krīzes vadības centrs, kāds ir daudzās pasaules valstīs. Šādam centram būtu jāstrādā diennakti septiņas dienas nedēļā, un tam vajadzētu būt gatavam reaģēt uz jebkura veida krīzes situācijām – uz dabas stihijām, epidēmijām, avārijām vai politiskām krīzēm, lai valsts būtu gatava izturēt šādus dramatiskus satricinājumus,” pauda Bergmanis.
“Grūti prognozēt nākamos notikumus, bet skaidrs, ka kopējais IKP samazināsies, līdz ar to arī aizsardzības izdevumiem draud samazinājums. Kad es biju aizsardzības ministrs, bija NATO valstu ministru tikšanās, kurā par to notika vienošanās, un vienošanās bija arī Latvijas valdībā, ka gadījumā, ja notiek IKP krišanās, valstis tomēr nesamazina aizsardzības izdevumu apjomu – tātad tiem jābūt pat vairāk nekā 2% no IKP. Aizsardzības ministrijai un bruņotajiem spēkiem atšķirībā no daudzām citā nozarēm ir 12 gadu attīstības plāns. Ir, piemēram, darbi, kas ir iesākti un kurus nevajadzētu pārtraukt – piemēram, helikopteru platformu nomaiņa. Tā ir infrastruktūra, kuru vajag sakārtot, un ir daudz cilvēku, kuri jau mācās, kā vadīt un apkalpot jaunos helikopterus. Šie helikopteri jau tiek ražoti. Helikopteri veic ne tikai militārus uzdevumus, tie veic arī civilus uzdevumus – ugunsgrēku dzēšanu, cilvēku evakuāciju un meklēšanu, cilvēku pārvešanu no vienas veselības aprūpes iestādes uz citu. Šis arī ir jautājums no klāsta, vai mēs esam vai neesam gatavi krīzes izaicinājumiem. Var jau lietot vecos helikopterus, taču tur izmaksas beigās būs daudz lielākas nekā, ja tiks pirkti jauni,” izteicās bijušais aizsardzības ministrs.
“Tāpat kiberdrošības telpā ir izaicinājumi, nekas jau nav apstājies. Ja atstāsim novārtā kiberdrošību, sekas var būt ļoti smagas. Sevišķi jau pašlaik, kad tik ļoti ir pieaugusi jauno tehnoloģiju loma izglītībā, valsts pārvaldē, biznesā. Pašlaik tik daudz kas notiek attālināti, un, ja kāds ar ļaunu nodomu atrastu caurumiņu kiberaizsardzības sistēmā, radītu sakaros traucējumus, sekas varētu būt graujošas. 2015. gadā Laimdotas Straujumas valdībā spriedām, vai vajag stiprināt valsts kiberdrošību, un izlēmām, ka vajag. Esam ļoti labi attīstījuši kiberjomu, izmantojam to daudzviet, esam šajā ziņā priekšā citām valstīm. Bet par drošību jādomā ļoti nopietni,” norādīja Bergmanis.
Foto: F64
1,829 skatījumi