Laikā, kad koronavīrusa izplatība arvien smagāk iedragā pasaules ekonomiku, arī Latvijas uzņēmējdarbību ir skārušas “Covid-19” sekas – lai arī vissmagāk cieš ar tūrismu saistītie uzņēmumi, arī citi atrodas uz krīzes sliekšņa. Līdz ar to, Latvijas еkonomikas pieauguma prognozes, kuras bija aktuālas janvārī – par 2% pieaugumu – visdrīzāk nepiepildīsies. Šīs būtu īstais brīdis, lai ne tikai lemtu par konkrētiem pasākumiem uzņēmumu atbalstam, bet arī saudzētu Latvijas ekonomiku, nepieņemot nekādus nopietnus un radikālus lēmumus, kas varētu negatīvi ietekmēt šobrīd neprognozējamo stāvokli. Neraugoties uz to, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņojis, ka nodokļu reforma būs.
Pēc Kariņa sacītā, “Covid-19” dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija neierobežo īstenot jau iesāktos plānus un tas pats attiecas arī uz plānoto nodokļu reformu. “Latvijā iecerētās nodokļu sistēmas uzlabošanas plāni “Covid-19″ krīzes dēļ netiks apturēti, tieši pretēji – tā tiks īstenota agresīvi,” paziņojis Kariņš.
Šāds paziņojums izskanējis neraugoties uz Fiskālās disciplīnas padomes aicinājumu atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jūtīgus pasākumus līdz situācijas normalizēšanai. Padome secinājusi, ka pašreizējos ārkārtējos apstākļos situācija ekonomikā ir ļoti mainīga un grūti prognozējama.
““Covid-19” uzliesmojums noticis uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, t.sk. tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta nozarē, kas sākās 2019. gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti. Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi izvērtētiem un vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu,” pausts padomes paziņojumā.
Ņemot vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, tiek norādīts, ka būtu vēlams atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jūtīgus pasākumus līdz situācijas normalizēšanai.
Lai gan valdība sola, ka izpildīs krīzē nonākušo uzņēmēju galveno prasību – nodrošināt darba nespējas lapu 100 procentu apmaksu no valsts budžeta, kā arī īstenos virkni citu atbalsta pasākumu, skaidrs, ka izmaiņu virzīšana nodokļu reformā varētu būt “nāvējoša” tiem uzņēmumiem, kurus izmaiņas skars, tai skaitā, mikrouzņēmumiem, kur nodokļu apjomu plānots pielīdzināt vispārējam nodokļu režīmam. Neapšaubāmi, ka izskanējusī versija par 25% būtu pārāk straujš lēciens.
Pašlaik Latvijā reģistrēti 34 514 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji (gan SIA, gan fiziskās personas). Straujas izmaiņas pastiprina ne tikai draudus, ka daļa mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju pāries t.s. pelēkajā zonā, bet arī ieskicē drūmu nākotni – vairāku uzņēmumu likvidāciju un milzīgu bezdarba pieaugumu valstī. Vai tas šajā ekonomiski nestabilajā laikā ir nepieciešams?
Mikrouzņēmuma nodoklis ir jāaizstāv! Ja Kariņa valdība spītīgi turpinās virzīt nodokļu reformas izmaiņas, valdībai jābūt gataviem uzņēmēju un lielas daļas sabiedrības protestiem!
Foto: Valsts kanceleja
2,125 skatījumi