Vairāki novadi šodien protestē pret administratīvi teritoriālo reformu – pie Saeimas pulcējas vairāku neapmierināto novadu iedzīvotāji, bet no rīta uz Latvijas ceļiem sākās protesta brauciens.
Neraugoties uz pašvaldību, iedzīvotāju un pat Eiropas ekspertu iebildumiem pret plānotās pašvaldību reformas formu, sasteigto un nedemokrātisko gaitu, šodien, 5. martā, Saeima skata ATR likumprojektu 2. lasījumā.
“Strādājot komisijā, esmu guvis apliecinājumu, ka Pašvaldības kopumā nav pret reformu, vai apvienošanos, jautājums ir par to, kādā veidā tā tiek īstenota. Manuprāt, tam jānotiek kopā ar pašvaldībām, nevis Vecrīgas kabinetos” uzskata Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis.
“Jau no pirmsākumiem šīs valdības virzītā administratīvi teritoriālā reforma ir uzskatāma par vienkāršu robežu pārbīdīšanu. Nav definēti ne reformas mērķi, ne konkrēti kritēriji pašvaldību apvienošanai, ne arī sagaidāmie ieguvumi novadu iedzīvotājiem pēc reformas. Ignorējot pašvaldību un, galvenais, to iedzīvotāju viedokļus, atbildīgais ministrs un valdība kopumā cenšas visiem spēkiem panākt savu,” atzīst ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
“Šis rīts ir kā svaigas elpas vilciens tam murgam, kādā novadu cilvēki ir dzīvojuši pēdējos mēnešus, kad viņu paustais viedoklis lēmējvaru nav interesējis un Saeimas deputāti ir to klaji ignorējuši,” medijiem norādījis zemnieks un Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretārs Pēteris Dimants.
“Laukos un novadu pilsētās dzīvojošiem pilsoņiem ir Satversmē un starptautiskos dokumentos nostiprinātās pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību lietu pārvaldīšanā, kas ir viena no demokrātijas izpausmēm. Tagad demokrātija ir apdraudēta. Reģionālās reformas virzītāji merkantīlu politisku interešu vadīti rupji ignorē iedzīvotāju tiesības pašiem lemt par savu novadu nākotni, tādēļ laiks ir celties un parādīt, ka Latvijā vara pieder tautai.” uzskata Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
Kā zināms, Valsts vides reģionālās un attīstības ministrija (VARAM) sagatavoja likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuru valdība apstiprināja pērnā gada 15. oktobrī, piedāvājot līdzšinējo 119 pašvaldību vietā 39. Saeima 7. novembrī likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.
Plānots, ka Saeima likumu pieņems līdz šī gada jūnijam, lai 2021. gadā jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā un jaunās pašvaldību domes varētu darbu uzsākt nākamā gada 1. jūlijā.
Foto: F64
1,644 skatījumi