2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2019. gadā – 441 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020. gadā sasniedza 991 eiro mēnesī (2019. gadā – 972 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (36,0 %) un vismazākais – Pierīgā (16,1 %) un Rīgā (17,8 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 32,0 % iedzīvotāju, Kurzemē – 29,5 % un Zemgalē – 24,1 % iedzīvotāju.
Visstraujāk nabadzības risks ir palielinājies starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem
Pagājušajā gadā visstraujāk nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2020. gadā nabadzības riskam pakļauto vecākā gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 44,6 % (kopš 2019. gada pieaugums par 3,7 procentpunktiem). 50 līdz 64 gadu vecuma iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars pērn sasniedza 24,0 % (kopš 2019. gada pieaugums par 2 procentpunktiem). Ievērojami lēnāk nabadzības risks palielinājās starp 25 līdz 49 gadu vecuma iedzīvotājiem un bērniem vecumā līdz 17 gadiem (kopš 2019. gada kāpums par 1,1 procentpunktu). 2020. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 14,7 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 16,9 % bērnu vecumā līdz 17 gadiem.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9 %) un bezdarbnieki (46,8 %). Savukārt vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (9,8 %).
Nedaudz palielinājusies sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem
Būtiska nozīme nabadzības riska mazināšanā ir sociālajiem transfertiem3, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2020. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 17,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,5 % iedzīvotāju. 2019. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,8 procentpunktiem un 2018. gadā – 16,4 procentpunktiem.
1,305 skatījumi